Tirgotāji: nodokļu izmaiņas palielinās slogu mazajiem tirgotājiem
Iepriekš jau vēstīts, valdība 20.augustā apstiprināja darbaspēka nodokļu mazināšanas modeli, kas paredz nākamgad saglabāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi pašreizējā apmērā, tā vietā samazinot sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), paaugstinot IIN atvieglojumu par apgādājamām personām un palielinot neapliekamo minimumu.
Atbalstītais variants paredz samazināt VSAOI likmi darba ņēmēju pusē no 11% uz 10,5% un samazināt VSAOI likmi darba devēju pusē no 24,09% uz 23,59%. IIN likme nākamgad tiks saglabāta 24% apmērā un samazināta līdz 22% 2016.gadā. Papildu tam plānots paaugstināt IIN atvieglojumu par apgādājamajām personām no 80 uz 116 latiem (165 eiro) un paaugstināt neapliekamo minimumu no 45 līdz 53 latiem (75 eiro), aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Danusēvičs norāda, ka visgrūtāk klāsies mazajiem uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 1000 latiem, kuriem jau patlaban nodokļu īpatsvars apgrozījumā sasniedz 50%.
Kārtējo reizi pasliktināsies arī konkurences apstākļi starp maziem un lieliem tirdzniecības uzņēmumiem, kur mazajiem - līdz vienam miljonam latu apgrozījumā - nodokļi jau tā sasniedz 9-12% no gada apgrozījuma. Savukārt lielajiem uzņēmumiem tie ir mazāk par 5%.
"Mazajiem uzņēmumiem būs sliktāk tāpēc, ka bagātajiem ir paredzētas lielākas nodokļu atlaides. Tā darba devēja, kas maksā darbiniekam algu 300 latu apmērā, nodokļos iegūst 50 santīmu ietaupījumu, savukārt tie, kas maksā 1000 latus, ietaupa uz katru strādājošo desmit reizes vairāk," atzīmē LTA prezidents.
Visgrūtāk būs uzņēmumiem, kuri var atļauties strādājošiem maksāt tikai minimālo algu. Mazumtirdzniecībā šādi ir 70% strādājošo. Par darbiniekiem, kas saņem minimālo algu, darba devējam būs jātērē par 30 latiem vairāk nekā šogad. Tajā skaitā viņi tiek "sodīti" ar paaugstinātu nodokli piecu latu apmērā.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) regulāri ziņo, ka liela problēma ir aplokšņu algas. Tajā pašā laikā plānotās nodokļu izmaiņas nevis sekmēs pelēkā sektora samazināšanos, samazinot nodokļu masu uz mazajām algām, bet tieši otrādi - radot papildus būtisku slogu.
"Kā teica maza uzņēmuma īpašniece no Kurzemes, viņa algo darbinieci, kurai maksā minimālo algu, jo slodze nav tik liela nelielajā uzņēmumā. Darbiniece arī ir apmierināta, jo viņai nepieciešams daudz brīva laika un tomēr iespējams ar darbu gūt ienākumus. Nodokļu izmaiņu rezultātā uzņēmējai par šo darbinieku nāksies mēnesī maksāt vēl 30 latus," skaidro LTA prezidents.
"Tādu summu piemaksāt man nav iespējams mūsu mazpilsētas apstākļos. Man nāksies atlaist darbinieku un visu veikt pašai. Tas radīs vairākas negatīvu seku - cilvēks paliks bez darba un ienākumiem, būs spiests prasīt pabalstus, bet man būs pārslodze," stāstījusi uzņēmuma īpašniece no Kurzemes.
Tikmēr LTA atgādina, ka pārtikas tirgotājiem šogad un nākamgad vien ir lielas papildu izmaksas - eiro ieviešana, jāuzstāda obligātā videonovērošana ar ierakstiem septiņu dienu garumā, jāiekārto taras pieņemšanas punkts un jānomaina kases aparāti.
Tāpēc LTA vēlreiz aicina valdību pārskatīt nodokļu samazināšanas proporcijas, sekmējot mazo uzņēmumu izdzīvošanas iespējas šajā tāpat jau sarežģītajā laikā.
Pēc VID datiem, katru gadu "atmirst" 16% tirdzniecības uzņēmumu. Pret mazajiem uzņēmumiem represīvi realizēta valdības nodokļu politika un tehnisko prasību politika dubultos "atmirstošo" uzņēmumu skaitu.
"Mūsuprāt, šāda politika veidojas, jo valdība bieži tiekas ar ārvalstu investoriem, tikmēr Mazo un vidējo uzņēmumu padome pie Ekonomikas ministrijas ir iesaldēta. Bet, piemēram, par tirdzniecības nozares, kurā nodarbināti 18% no valstī strādājošiem, attīstību nerūpējas itin neviens ierēdnis," uzsver LTA prezidents.
Veidojot šādu politiku ar nodokļiem un minētajām prasībām, tas novedīs pie pārtikas tirgus koncentrēšanās, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu īpatsvara samazināšanās, pie bezdarba palielināšanās un Latvijas preču īpatsvara samazinājuma veikalu plauktos.
Vienlaikus mūsu valdības realizētais ir pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) pasludināto politiku mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam un godprātīgām attiecībā, piemēram, piegādes ķēdēs, piebilst Danusēvičs.
Uz sarakstu
