"TeliaSonera" cer uz augstāka līmeņa sarunām par "Lattelecom" un LMT privatizāciju
Rodne sacīja, ka līdz šim privatizācijas jautājumā bijuši regulāri kontakti, taču pārsvarā ar Latvijas Privatizācijas aģentūru, kas Latvijas puses un "TeliaSonera" viedokli esot nodevušas tālāk. Rodne vēl nezināja nosaukt konkrētu datumu, kad šāda tikšanās ar ministru darba grupu varētu notikt, vien esot sapratis, ka Latvijas puse būtu ar mieru.
Jau ziņots, ka pērn 27.martā tika izveidota jauna darba grupa, lai risinātu jautājumus saistībā ar valstij tieši un netieši piederošajām kapitāla daļām "Lattelecom" un LMT. Par darba grupas vadītāju iecelts Pavļuts, bet par darba grupas locekļiem - toreizējais satiksmes ministrs Aivis Ronis un finanšu ministrs Andris Vilks (V). Roņa vietā darba grupā tagad darbojas jaunais satiksmes ministrs Anrijs Matīss.
Pērn martā izveidotajai darba grupai tika uzdots risināt sarunas ar zviedru telekomunikāciju koncernu "TeliaSonera" par "Lattelecom" un LMT kapitāla daļu pārvaldīšanu un abu uzņēmumu attīstību.
Latvijas valdība jau 90.gadu beigās izteica apņemšanos privatizēt abus telekomunikāciju uzņēmumus.
Nopietnas sarunas ar "TeliaSonera" par abu telekomunikāciju uzņēmumu privatizāciju atsākās 2004.gadā, neilgi pēc mierizlīguma parakstīšanas strīdā par "Lattelecom" monopolstatusa īsināšanu no 2013.gada līdz 2003.gadam, kad Latvijā atvērās brīvais telekomunikāciju tirgus.
Tā saukto vadības un darbinieku izpirkšanas modeli 2007.gadā piedāvāja toreizējais "Lattelecom" vadītājs Nils Melngailis, taču to valdība noraidīja 2008.gada sākumā.
Valdība noraidīja arī "TeliaSonera" agrāk izteikto piedāvājumu maksāt 500 miljonus latu par "Lattelecom" un LMT atlikušajām kapitāla daļām.
2011.gada sākumā "TeliaSonera" kārtējo reizi apstiprinājis, ka vēlas privatizēt "Lattelecom" un LMT valsts daļas.
Elektronisko sakaru operatora "Lattelecom" kapitāldaļas pieder Latvijas valstij - 51% - un "TeliaSonera" - 49%. Savukārt mobilo sakaru operatorā LMT 49% kapitāldaļu pieder "TeliaSonera", 23% - "Lattelecom", 23% - Latvijas Valsts radio un televīzijas centram, 5% - Latvijas valstij caur Privatizācijas aģentūru.
Uz sarakstu
