"Swedbank": Piensaimniekiem jāstabilizē finanšu situācija un jāceļ darba efektivitāte
"Patlaban nozare zināmā mērā dzīvo no subsīdijām, un šim modelim nenoliedzami ir zināms risks. Kvotu perioda beigās būs tie piensaimnieki, kuri spēs pielāgoties jaunajai situācijai, un būs arī tie, kuri nespēs. Uzvarēs tas, kurš pēc iespējas efektīvāk izmantos katru savas zemes kvadrātmetru," skaidroja Kupčs.
Patlaban viss liecina, ka piensaimnieki atrodas "zemā starta" pozīcijā, gaidot 1.aprīli. "Swedbank" speciālists Raimonds Miltiņš norādīja, ka patlaban fermās tiekot intensīvi apsēklotas teles, lai tās uz 1.aprīli jau būtu slaucamas. "Skaidrs, ka piensaimnieki mēģinās uzreiz palielināt izslaukuma apjomu, un tad jau redzēsim, vai viņiem izdosies ar apjomu iekarot tirgu," sacīja Miltiņš.
Tiesa, ražošanas apjomus pēc 1.aprīļa centīsies palielināt visi, tāpēc nav skaidrs, kā to ietekmēs zemās piena cenas un augošās lopbarības cenas.
Latvijas piensaimniecības nozare aizvadītajā gadā pieredzējusi ievērojamu cenu kritumu - par 30% 2014.gada laikā, kā arī Krievijas noteikto piena produktu embargo un ar to saistītās samazinātās jēlpiena iepirkuma cenas no Lietuvas piena pārstrādātāju puses.
Kupčs skaidroja, ka piensaimniecība joprojām Latvijā ir prioritāra nozare un saņems subsīdijas, taču - saskaņā ar divus gadus vecu ES statistiku - bez subsīdijām Latvijas piensaimnieki nebūtu konkurētspējīgi. Patlaban ar subsīdijām viena piena litra pašizmaksa Latvijā ir 0,27 eiro, bet ES vidējā ir 0,29 eiro. Bez subsīdijām Latvijas piena pašizmaksa būtu virs ES vidējās.
"Viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka Latvijā vidējais izslaukums no govs ir mazāks. Tomēr Latvijā ir potenciāls intensitātes un efektivitātes kāpumam, jo patlaban piensaimnieku finansiālo saistību apjoms ir aptuveni 10-25% no ES vidējā. Tas nozīmē, ka vēl ir aizņemšanās iespējas, lai audzētu apjomus," sacīja Kupčs.
"Swedbank" arī prognozē, ka patlaban zemās piena cenas nav ilgtermiņa parādība un drīzumā tās atkal augs. "Ja paanalizējam piena cenu kopš 2003.gada, tad redzam, ka tā svārstās kā amerikāņu kalniņos, tomēr vidējai cenai ir augšupejoša tendence," sacīja Kupčs.
Pilseta24.lv jau vēstīja, ka šajā kvotas gadā tiek prognozēta kvotas pārpilde par 101%, kas Latvijai varētu veidot vairāk nekā divus miljonus eiro lielu soda naudu, šodien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sēdē norādīja Lauksaimniecības datu centra direktora vietniece Erna Galvanovska.
"Iepriekš prognozējām, ka kvotas pārpilde varētu būt 103%, tomēr patlaban aprēķini liecina, ka pārpilde būs nedaudz mazāka - 101%. Līdz ar to soda naudas apmērs varētu būt nedaudz vairāk kā divi miljoni eiro. Šis 1% tiks aprēķināts tiem ražotājiem, kas nebūs iekļāvušies savās kvotās," sacīja Galvanovska.
Šis ir pēdējais piena kvotas gads pirms sistēmas atcelšanas visā Eiropas Savienībā (ES). Kārtējais kvotas gads ir sācies pērn 1.aprīlī un beigsies 2015.gada 31.martā. Šajā gadā valsts kopējās piena kvotas apjoms Latvijā ir palicis iepriekšējais - 781 132 tonnas.
Piegādes kvotas izpilde 2015.gada 1.janvārī bija jau 78,43%, savukārt visā iepriekšējā 2013.-2014.piena kvotas gadā izpilde bija 99,1%, tādējādi pastāv reāla iespēja pārsniegt valstij piešķirto piena kvotas apmēru.
Uz sarakstu
