"Swedbank" nekreditē tos projektus, kas tiek būvēti pircējiem-nerezidentiem
"Ja tagad sāk projektu ar mērķi pārdot šos dzīvokļus nerezidentiem, nav skaidrs, kas notiks ar uzturēšanās atļaujām. Šī programma nepārtraukti tiek mainīta, notiek politiska diskusija, vai to atkal mainīt vai vispār apturēt. Ja programma tiks apturēta, kas tad būs šo dzīvokļu reālie pircēji? Riski ir lieli. Bankas pieeja ir tāda, ka finansējam šos dārgos, ekskluzīvos projektus ar tādu domu, ka attīstītājam jābūt spējīgam pārdot šos dzīvokļus vietējā tirgū, lai būtu iespējams atmaksāt kredītu," skaidroja Mančinskis.
Jautāts, vai attīstītājam spēja pārdot dzīvokļus vietējā tirgū ir kaut kā jāpierāda, Mančinskis sacīja, ka šo spēju noteiks paredzamā dzīvokļu cena un to profils.
"Swedbank" vadītājs sacīja, ka vietējā tirgū reti kurš pērk dzīvokļus par 4000-5000 eiro kvadrātmetrā. "Ir, protams, daži cilvēki, kas to dara, bet tā nav lielākā masa. Vietējā tirgū pārsvarā pērk dzīvokļus par 1500-2500 eiro kvadrātmetrā," sacīja Mančinskis.
"Attīstītājam jābūt skaidram biznesa plānam un mērķa konceptam, otrs - svarīgs ir pats attīstītājs, kāda ir viņa darbības vēsture, kāda ir sadarbības vēsture ar banku, un trešais - kāds ir šī attīstītāja finanšu stāvoklis. Un vēl arī ceturtais - kāds būs šī attīstītāja paša ieguldījums, līdzfinansējums paredzētajā projektā," skaidroja Mančinskis.
Jautāts, cik lielam līdzfinansējumam būtu jābūt, "Swedbank" vadītājs norādīja, ka tas ir atkarībā no projekta. Ja attīstītājam ir tikai viens projekts, tad tas ir daudz lielāks risks, ja attīstītājam ir daudz projektu un ir spēcīgi finanšu rādītāji, tad līdzfinansējums var būt mazāks.
Uz sarakstu
