"Swedbank" gatava kvalitatīviem projektiem piešķirt aizdevumos miljardu eiro
"Swedbank" valdes loceklis un Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Reinis Rubenis ceturtdien, 21.maijā, žurnālistus informēja, ka "Swedbank" šogad četros mēnešos kredītos izsniegusi par 50-60% vairāk nekā pērn četros mēnešos. Savukārt pirmajā ceturksnī kredītu apjoms uzņēmumiem auga par 87% salīdzinājumā ar pirmajiem trim mēnešiem pērn un sasniedza 135 miljonus eiro. "Swedbank" bāzes attīstības scenārijs paredz, ka šogad bankas kopējam kredītportfelim būtu jāpārstāj samazināties un jāsaglabājas pašreizējā līmenī.
Rubenis uzsvēra, ka naudas resursu bankām netrūkst un bankas vēlas finansēt, jo to kredītportfeļi rūk un ir jākreditē, lai saglabātu darbvietas. Patlaban uzņēmumiem ir ļoti izdevīgs laiks investīciju veikšanai, jo bāzes procentu likmes ir negatīvas un iespējas aizņemties ir ļoti lētas. Tomēr uzņēmumu pieprasījums pēc finansējuma joprojām ir nepietiekams, "Swedbank" eksperti vēlētos to redzēt aktīvāku, sacīja bankas valdes loceklis.
"Swedbank" Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs vērsa uzmanību, ka ražojošiem uzņēmumiem investīcijas patlaban vēlams veikt arī no tirgus viedokļa, jo ir nepieciešams zināms laika posms, līdz investīcijas sāk darboties. Patlaban vēl varbūt nav līdz galam izprotams ģeopolitiskais risks, bet brīdī, kad tirgū būs liels pieprasījums pēc produkcijas, būs jau par vēl būt "starta pozīcijā", skaidroja Frolovs.
Viņš atzīmēja, ka Latvijā pašlaik uzņēmēji investē ražošanas optimizācijā, bet maz tiek ieguldīts pētniecībā un attīstībā. Vienlaikus bankas pārstāvji atzina, ka bankas var kreditēt uzņēmumu pamatdarbību, bet pētniecības un attīstības investīcijas un citas riskantākas investīcijas būtu jāfinansē no uzņēmumu pašu nopelnītā. Tomēr Rubenis uzsvēra, ka investīcijas inovācijās ir būtiskas, ja uzņēmumi grib saglabāt konkurētspēju.
Bankas pārstāvji uzsvēra, ka patlaban nespēj straujāk audzēt kreditēšanas apjomus, jo nav pietiekams pieprasījums pēc finansējuma, uzņēmumi gaida Eiropas struktūrfondu līdzekļus, kā arī daļa uzņēmumu strādā ēnu ekonomikā, un šādus uzņēmums banka nav gatava finansēt. Lai mazinātu uzņēmumu vēlmi slēpt peļņu, banka aicina apsvērt iespēju neaplikt ar uzņēmumu ienākuma nodokli reinvestēto peļņu.
"Swedbank" aprēķini rāda, ka Latvijā pašlaik ir aptuveni 25 000 uzņēmumu, kuri varētu aizņemties un kuriem ir brīva aizņemšanās kapacitāte. Galvenais šķērslis, kāpēc mazie un vidējie uzņēmumi nevar aizņemties, ir pašu kapitāla trūkums. Savukārt lielie uzņēmumi ir piesardzīgi investīciju plānos, tāpēc tie nevēlas aizņemties.
Šogad manāms, ka Eiropas struktūrfondu līdzekļi kļuvuši pieejami lauksaimniecībai - aug lauksaimnieku interese par aizņēmumiem, aprīlī salīdzinājumā ar pērno aprīli audzis lauksaimniecības uzņēmumiem izsniegto kredītu apmērs. "Swedbank" mērķis ir šogad audzēt lauksaimniecībā izsniegto kredītu apjomu, informēja "Swedbank" Klientu servisa pārvaldes vadītājs.
Vērtējot no jauna izsniegto kredītu sadalījumu pa nozarēm, "Swedbank" Uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāja Ieva Vīgante informēja, ka lielo uzņēmumu jomā kredīti tiek izsniegti vienmērīgi dažādās nozarēs un ir novērojams veselīgs balanss.
Turklāt par lielo uzņēmumu kreditēšanas iespējām bankām ir sīva konkurence, proti, "bankas pie lieliem uzņēmumiem nāk kā uz skaistumkonkursu".
"Swedbank" veikta uzņēmumu aptauja rāda, ka investēt savā biznesā šogad plāno 55% uzņēmumu. Trešdaļa uzņēmumu, kas šogad plāno investēt, iecerējuši ieguldīt attīstībā līdz 50 000 eiro. Vēl 33% plāno ieguldīt vairāk nekā 500 000 eiro, no tiem 11% plāno investīcijas virs diviem miljoniem eiro.
Trīs ceturtdaļas uzņēmumu, kuriem ir konkrēti investīciju plāni šim gadam, kā primāro investīciju avotu norāda paša uzņēmuma līdzekļus, 40% - bankas aizdevumu, 13% - valsts atbalsta instrumentus.
"Swedbank" uzņēmumu aptauja veikta sadarbībā ar "Omincom Media Group" aprīļa beigās un maija sākumā. Aptaujāti 100 dažāda mēroga uzņēmumi, ieskaitot uzņēmumu īpašniekus, augstākā ranga vadītājus, finanšu direktorus un grāmatvežus.
Uz sarakstu
