SVF: Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs līdzīga pērnajai
Precīzu rādītāju viņš neminēja. Pērn Latvijas tautsaimniecības izaugsme bija 2,4%.
Pēc Aijara teiktā, Latvijas eksporta rādītājus un investīcijas šogad ietekmēs vāja ārējā vide, jo sevišķi ekonomikas palēnināšanās Krievijā. Ārējo faktoru ietekmi uz Latvijas ekonomiku mīkstinās tas, ka darbu atsāk rūpnīca "Liepājas metalurgs", ka Latvijas iedzīvotājiem būs iespēja vairāk tērēt zemo naftas cenu un reālo darba algu dēļ, kā arī Eiropas Centrālās bankas īstenotās monetārās politikas dēļ.
Ar laiku gaidāma ekonomikas izaugsmes pastiprināšanās, pieņemot, ka uzlabosies ārējā vide un investīcijas kļūs spēcīgākas.
Vidējā termiņā Latvijai būtu sasniedzama aptuveni 4% ekonomikas izaugsme, Latvijas tautsaimniecībai tuvinoties vidējam eirozonas ienākumu līmenim. Taču tam nepieciešamas reformas konkurētspējas stiprināšanai un piesardzīga makroekonomikas pārvaldība.
Tomēr pastāv arī draudi ekonomikas izaugsmei, proti, ieilgusi Krievijas un eirozonas ekonomikas bremzēšanās var kavēt ekonomiskās aktivitātes Latvijā pieņemšanos spēkā. Savukārt vidējā termiņā izaugsmi un konkurētspēju var kavēt strukturālo reformu neveikšana.
SVF savā ziņojumā raksta, ka Latvijas ekonomikas progress kopš finanšu krīzes ir bijis ievērojams, tomēr pēdējā laikā ekonomikas izaugsme ir kļuvusi ievērojami lēnāka. Ekonomikas kāpums pērn par 2,4% atspoguļo nestrādājušā "Liepājas metalurga" ietekmi, vājo eirozonas un Krievijas ekonomisko sniegumu, augošo ģeopolitisko spriedzi.
SVF vērtē, ka Latvijas ekonomikas sniegums ir tuvu tās potenciālam. Bezdarba līmenis joprojām ir augsts, tomēr pašlaik novērojams pamatā strukturālais bezdarbs. SVF mudina īstenot darba tirgus reformas. Organizācija rosina apsvērt sistēmu, kas sniegtu atbalstu mazkvalificēta darbaspēka iesaistīšanai darba tirgū. Vērtējot darba samaksas attīstību un minimālās algas palielināšanu, SVF norāda, ka turpmāk minimālās algas kāpums nedrīkst pārsniegt produktivitātes izaugsmi.
Arī šoreiz līdzīgi kā iepriekšējos ziņojumos SVF mudina pārskatīt savulaik pieņemto Latvijas valdības lēmumu no 2013.gada samazināt garantētā minimālā ienākuma līmeni un decentralizēt garantētā minimālā ienākuma pabalsta izmaksu. SVF aicina valdību vairāk strādāt, lai mazinātu augsto nevienlīdzību sabiedrībā.
Savukārt konkurētspējas stiprināšanai SVF iesaka strādāt vairākos virzienos, piemēram, būtu jāņem vērā Pasaules Bankas pētījumā paustie ieteikumi ostu darbības pilnveidošanai. Prioritāšu vidū jābūt arī augstākās un profesionālās izglītības reformām, kas varētu palīdzēt mazināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma nesakritību un mazināt strukturālo bezdarbu. Valstij piederošo uzņēmumu pārvaldības centralizēšana, vienlaikus atbrīvojoties no ar pamata biznesu nesaistītajām darbībām, līdz ar ilgi plānotajām reformām varētu uzlabot efektivitāti un atbildību.
SVF misija Latvijā tikās ar dažādu institūciju pārstāvjiem, piemēram, Latvijas Bankas, Finanšu ministrijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ekspertiem.
SVF parasti ik gadu rīko divpusējas sarunas ar dalībvalstīm. To laikā SVF eksperti apmeklē valsti, apkopo informāciju par ekonomiku un finansēm, kā arī ar amatpersonām apspriež valstu ekonomisko attīstību un īstenoto politiku. Pēc tam SVF pārstāvji sagatavo ziņojumu par valsti.
Iepriekš SVF misija Latvijā uzturējās pērn decembrī.
Uz sarakstu
