Šure: Veselības ministrijas ierosinājumi "dzen bedrē" pārtikas nozari
Kā viņa ziņo pilsētas informācijas portālu tīklam Pilseta24.lv, nodokļu paaugstināšana pārtikas industrijai, kas patlaban ļoti nopietni cieš no Krievijas sankcijām un saskaras ar milzīgu konkurenci, lai iekarotu citus tirgus, "ir industrijas dzīšana vēl lielākā bedrē."
"Mēs, protams, atbalstām VM rūpes par sabiedrības veselību, taču ir jābūt arī kaut kādai izpratnei par pašreizējo valsts ekonomiku kopumā un kā atsevišķu nodokļu paaugstināšana var ietekmēt vadošo industriju Latvijā, kura šobrīd piedzīvo ne tos vieglākos laikus. VM ierēdņi kārtējo reizi ir tikai matemātiski aprēķinājuši, cik teorētiski viņi varētu iekasēt no nodokļa paaugstināšanas, bet ir aizmirsuši aprēķināt arī zaudējumus un nākotnē neiekasētos nodokļus. Nav saprotams, kāds ir VM pamatojums, apšaubot valdības kompetenci, jo 2013.gadā Ministru Kabinets šādus grozījumus par akcīzes celšanu jau noraidīja kā neatbilstošus un nerealizējamus," neizpratnē ir Šure.
Pēc LPUF aplēsēm, akcīzes nodokļa celšana atsevišķām pārtikas produktu grupām un bezalkoholiskajiem dzērieniem vienam vidējam nozares uzņēmumam radītu no desmitiem tūkstošu līdz pat pusmiljonam eiro zaudējumu gadā, un šādas pārmaiņas nozīmētu, ka attiecīgā produkcija veikalu plauktos sadārdzinātos.
"Šobrīd saskatām daudz vairāk risku un neatbildētu jautājumu nekā virtuāli aprēķināto ieguvumu no akcīzes pienesuma," satraukumu pauž Šure.
Jaunu nodokļu ieviešanai un administrēšanai ir nepieciešami papildu finanšu līdzekļi, administrēšana un kontrole būs sarežģīta, jo nav iespējams pārliecināties par akcīzes nodokļa nomaksu. "Cik papildu finanšu un cilvēkresursu tas prasīs no Valsts ieņēmumu dienesta un Pārtikas un veterinārā dienesta? Kā tiks nodrošināta importa produkcijas ražotāju kontrole un cik papildu resursu tas prasīs? Piedevām vēl pastāv risks palielināties minēto produktu nelegālajam apgrozījumam," brīdina LPUF padomes priekšsēdētāja.
VM ir informēta par citu valstu pieredzi, kas ministrijas plāniem nav iepriecinoša. Proti, nodokļu paaugstināšana kādai pārtikas grupai automātiski nozīmē tās patēriņa samazināšanos. Salīdzinoši nesen progresīvu lēmumu pieņēma Dānija, samazinot akcīzes nodokļa likmi bezalkoholiskajiem dzērieniem uz pusi 2013. gada vidū un atsakoties no tā pavisam, sākot ar 2014. gadu. Tas notika tādēļ, ka tika konstatēts – nodokļa piemērošana nav sasniegusi nekādus sociālus vai veselības mērķus, tikmēr negatīvi ietekmējusi nozares darba vietu skaitu un kopējo ekonomisko situāciju. Akcīzes nodokļa bezalkoholiskajiem dzērieniem nav ne Igaunijā, ne Lietuvā.
"Šīs diskusijas par "veselīgu" un "neveselīgu" pārtiku ir tik emocionālas, ka tiek aizmirsta viena būtiska lieta - pārtikas ražotāju pienesums Latvijas ekonomikai, eksporta attīstībai, saistītajām nozarēm. Tās ir darba vietas tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, nodokļi valsts budžetā, sakārtota infrastruktūra un apkārtējā vide, atbalsts sportam, kultūrai un izklaidei," saka Šure, atgādinot, ka Eiropas Savienībā nemaz nav definēts jēdziens, kas ir "veselīga", bet kas - "neveselīga" pārtika.
Pētījumi rādot, ka aptuveni 20% jauniešu ikdienā ēd ātrajās ēstuvēs. Jājautā, vai arī šādās ēstuvēs, kā arī bāros un restorānos tiks paaugstināts nodoklis ēdieniem, kas satur sāli vai cukuru? Vai mēs zinām, cik daudz sāls tiek piebērts kāda restorāna piedāvātajā zupā vai mērcē? Pēc LPUF domām, VM labāk būtu jāizglīto sabiedrība par pārtikas produktu samērīgu lietošanu. Nav nekas slikts, ja mēnesī tiek apēsta viena čipsu paciņa. Nav kaitīgi, ja nedēļā tiek apēsts viens šokolādes batoniņš. Turpretī veselībai kaitīgi var izrādīties arī veselīgi produkti, ja tiek patērēti nesamērīgos apjomos, piemēram, ja dienā tiek apēsti pieci kilogrami ābolu.
Neskatoties uz dažādām aktivitātēm un iniciatīvām, ko varētu iesākt, lai uzlabotu sabiedrības veselību, ir jāsāk ar pamatiem. Tas ir - ģimeni un skolu, no kuras mācību programmas jau vairākus gadus ir pazudis tāds priekšmets kā veselības mācība, kurā varētu stāstīt par veselīgu uzturu un sportisku dzīvesveidu jau no bērnības. Atsevišķas pārtikas nozares jau ir izrādījušas iniciatīvu un ir gatavas atbalstīt šādas mācību stundas atjaunošanu skolās.
LPUF ir vienīgā Latvijas pārtikas pārstrādes daudznozaru nevalstiskā organizācija, kas apvieno pārtikas uzņēmumus un profesionālās asociācijas, pārstāv ražotājus valsts un nevalstiskajās organizācijās, aizstāv biedru intereses starptautisko normatīvo aktu izstrādē, kā arī sniedz LPUF biedriem informatīvo atbalstu. Federācijā ir apvienojušies uzņēmumi, kas aizņem vairāk nekā 60% no visa Latvijas pārtikas ražošanas tirgus. Tajā ir pārstāvētas gan nozaru asociācijas, gan vairāki desmiti lielu, vidēju un mazu uzņēmumu.
Uz sarakstu
