Strautiņš: šogad ražošanas apjoms augs lēnāk, bet pārsniegs kopējo ekonomikas izaugsmi
"Ievērojot to, ka 2011.gada pats sākums rūpniecībai nebija sevišķi veiksmīgs, 2012.gada sākumā ražošanas un eksporta pieaugums joprojām būs tuvs 10%, tikai šoreiz drīzāk zem šīs robežas. Lielākā negatīvā ietekme varētu nākt no zāģmateriālu ražošanas," prognozē Strautiņš.
Latvijas ekonomiku iepriekšējos pāris gados vadošais un virzošais spēks - apstrādes rūpniecība - aizvadītā gada novembrī atkal ir sasniegusi vairāk, nekā no tās tika gaidīts pašreizējā pasaules ekonomiskajā situācijā, sacīja Strautiņš.
Novembrī apstrādes rūpniecības izlaides apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 3,2%, gada laikā - par 12,1%. Patlaban Latvijas apstrādes rūpniecība izaugsmes tempu ziņā pārliecinoši apsteidz Igauniju un Lietuvu, kur gada izaugsmes temps ir attiecīgi tikai 2% un 2,6%. Krīzes pārvarēšanas sākumposmā Latvijā kaimiņvalstīm sākotnēji zaudēja, bet tagad strauji iedzen, skaidroja Strautiņš.
"Ir uzņēmumi, kas ziņo, ka pēc vājuma brīža pasūtījumu dinamikā rudens mēnešos tie patlaban atkal pieaug, tātad viņiem šīs sezonas ekonomikas "dižbubulis" - krīzes otrais vilnis - jau varētu būt garām. Arī datos uzrādītie pasūtījumu apjomi, kas zināmi līdz oktobrim, kopumā liecina, ka vismaz krass kritums 2012.gada sākumā vēl nav gaidāms," skaidroja Strautiņš.
Viņš uzskata, ka bažas par eirozonas krīzes ietekmi varētu būt pārspīlētas, jo produktu portfeļa īpatnību dēļ eirozonas ietekme uz Latvijas rūpniecību ir mazāka nekā tās "formālais" īpatsvars eksporta struktūrā.
"Varbūt pat lielāka ietekme būtu krasām ekonomikas svārstībām NVS valstīs, kurās zaudētus pārdošanas apjomus gan būtu ļoti grūti aizstāt citur. Eksportā uz NVS valstīm daudz lielāks īpatsvars ir patēriņa produktiem, šajā gadījumā mūsu tirgus ir šo produktu atpazīstamība konkrētu valstu un reģionu iedzīvotāju vidū, kā arī paveiktais darbs produktu reģistrēšanā un izplatības kanālu veidošanā, kas, pirmkārt, attiecas uz farmāciju. Eiropas Savienībā (ES) turpretim daudz vairāk pārdodam produktus, kurus ar mērenu piepūli varētu pārdot citur pasaulē - zāģmateriāli, plātņu produkti, celtniecības tērauds, graudi un citi starppatēriņa produkti, kā arī sastāvdaļas mašīnām un mehānismiem, kurus tad ES mašīnbūves uzņēmumi pēc tam pārdod visā pasaulē," skaidroja Strautiņš.
Neraugoties uz nozares allaž piesardzīgo toni, jaunu rekordu novembrī sasniegusi kokapstrāde, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražotāji, snieguma uzlabojums ir pakāpenisks, bet stabils, un aiz tā saskatāmi veiktie ieguldījumi ražošanas jaudās un tirgu apguvē, norāda Strautiņš.
"Ļoti krīt acīs ķīmiskās rūpniecības izlaides pieaugums mēneša laikā par 52%, bet tas nenozīmē, ka rūpniecībā kopumā pieaugumu izšķiroši ietekmējusi tieši šī apakšnozare, pozitīva dinamika ir lielākajā daļā sektoru. Ķīmiskā rūpniecība vienkārši ir atguvusies pēc krituma gada vidū, novembra apjoms nav lēciens mākoņos. Aizvadītā gada kontekstā neparasti liels novembrī bijis apjoms nemetāliskajos minerālos, taču neparasti mazs - metālu ražošanā, tāpēc nebūtu pamata gaidīt, ka decembrī izlaidi samazinās kādi īstermiņa faktori," prognozē Strautiņš.
Jau ziņots, ka 2011.gada novembrī, salīdzinot ar 2011.gada oktobri, rūpniecības produkcijas apjoms, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās pieauga par 0,9%, bet salīdzinājumā ar 2010.gada novembri rūpniecības produkcijas izlaide, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās pieauga par 8,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tai skaitā apstrādes rūpniecībā 2011.gada novembrī produkcijas apjoms pieauga par 3,2% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 0,8%, bet samazinājums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 1,6%.
2011.gada novembrī rūpniecības produkcijas izlaide faktiskajās cenās bija 419,3 miljoni latu.
2011.gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, rūpniecības produkcijas izlaide, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās pieauga par 8,5%. Tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 18,2%, apstrādes rūpniecībā - par 12,1%, bet samazinājums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 3%.
Apstrādes rūpniecības pieaugumu galvenokārt ietekmēja divas no lielākajām apakšnozarēm: kokapstrāde un metālapstrāde.
Uz sarakstu
