Strautiņš: inflācija februārī bija mazāka par gaidīto
Patēriņa cenu izmaiņas februārī sagādāja kārtējo mēreno pārsteigumu - cenas februārī pret janvāri nav mainījušās, lai gan iepriekšējos desmit gados tās vidēji šajā mēnesī bija augušas par 0,5%, biznesa portālam "Nozare.lv" norāda "DNB bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Kā skaidro bankas pārstāvis, nepārtikas preču cenas februārī kritās nepieredzēti strauji, par 0,8%. Cenas samazinājās tādiem nozīmīgiem produktiem kā siltums un apģērbi. Gada inflācija salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir palielinājusies par 0,1 procentpunktu, februārī cenu līmenis bija par 0,5% augstāks nekā pirms gada.Viņš prognozē, ka internetā netrūks informācijas par precēm un pakalpojumiem, kas kļuvuši daudz dārgāki, taču to pašu varot redzēt arī datos. Pakalpojumu cenu gada inflācija jau esot diezgan liela - 2,5%, un tā divu pēdējo mēnešu laikā ir strauji paātrinājusies. Vēl tikai pirms pusgada - pērn augustā - pakalpojumu cenu inflācija bija nulle. Vidējā pakalpojumu dārdzība augot par spīti tam, ka patēriņa grozā daudz vietas aizņemoši pakalpojumi, piemēram, transports un sakari, ir kļuvuši lētāki. Tātad esot pakalpojumi, kas sadārdzinās daudz straujāk. "Ikdienas pieredze liecina, ka galvenokārt no vietējām algu izmaksām atkarīgie pakalpojumi - restorāni, frizētavas - tiešām kļūst dārgāki. Pie augoša vispārējā ienākumu līmeņa tas ir neizbēgami, jo šo pakalpojumu sniegšanu nav iespējams mehanizēt," uzsver eksperts.
Preču cenas joprojām esot deflācijas zonā, jo tās vairāk nekā pakalpojumus ietekmē imports. Gan nafta ("Brent" indekss), gan graudi patlaban pasaulē maksājot lētāk nekā pirms gada, un šie divi produkti ietekmē ļoti plašu produktu izmaksu klāstu. Arī citas starptautiski tirgojamās pārtikas izejvielas, izņemot piena produktus, patlaban esot lētas. Pateicoties tam, vidējās pārtikas cenas gada laikā gandrīz nav mainījušās (pieaugums par 0,8%). Viņš gan uzsver, ka augošās vietējās algas ir svarīga komponente gan pārstrādes, gan tirdzniecības izmaksās.
Eksperts norāda, ka pietiekami liels cenu kāpums, lai to nepārprotami justu "pāri veikalu plauktiem slīdošā acu skatiena intuīcija", ir piena produktiem (par 6,8%) saistībā ar norisēm pasaules tirgos un attiecīgo svaigpiena cenas kāpumu Latvijā. Dārzeņu un kartupeļu cenas (plus 9,2% gada laikā) vienmēr ir ļoti svārstīgas atkarībā no augšanas apstākļiem iepriekšējā sezonā, pieprasījuma citu valstu tirgos un citiem faktoriem. Taču citi pārtikas produkti kļuvuši lētāki (olas pat par 15,1%), kompensējot minēto ietekmi. Par 2,5% lētāka kļuvusi maize.
Eksperts secina, ka inflācija februārī bija mazāka par gaidīto, bet tas ir ļoti mērens pārsteigums, un tāpēc gada inflācijas prognoze vēl paliek iepriekšējā, taču saistībā ar sagaidāmo elektrības cenas iesaldēšanu šādu iespēju var pieļaut. Patlaban esot sagaidāms, ka cenu līmenis decembrīt būs par 2,5% augstāks nekā pirms gada. Turpmākajos mēnešos notikšot mērens, galvenokārt sezonālu faktoru virzīts cenu pieaugums no mēneša uz mēnesi. Tā kā pagājušā gada laikā vērojamo gandrīz perfekto cenu stabilitāti nodrošinājušie faktori šogad vairs nebūs tik spēcīgi, bet algu spiediens pieaugs, tad pamazām kāps arī gada inflācijas līmenis, atzīst Strautiņš.
Kā ziņots, vidējais patēriņa cenu līmenis šogad februārī, salīdzinot ar pērno februāri, palielinājās par 0,5%, liecina Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Gada laikā precēm cenas samazinājās par 0,3%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,5%.
Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni šogad februārī, salīdzinot ar 2013.gada februāri, bija cenu kāpumam pārtikai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.
Uz sarakstu
