Strautiņš: ekonomika svārstās starp cerībām un bažām
Ātrais Centrālās statistikas pārvaldes novērtējums rāda, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums pirmajā ceturksnī gada griezumā bija 2,8%, bet pieaugums pret iepriekšējo ceturksni ir 0,7%. Strautiņš vērtē, ka ceturkšņa griezumā kāpums ir cienījams, ievērojot sarežģīto starptautisko situāciju. Ceturkšņa kāpums ir tāds pats kā iepriekšējā periodā.
Strautiņš domā, ka IKP gada pieauguma skaitļi vēl var tikt pārrēķināti uz augšu par vismaz 0,5 procentpunktiem, ienākot precīzākai informācijai par vairākām pakalpojumu nozarēm. Viņa ieskatā, pārsteidzoši zems ir vērtējums par 3% pieaugumu pārējās pakalpojumu nozarēs, starp kurām lielākās ir transports un komercpakalpojumi, ievērojot lielos tranzīta apjomus pirmajā ceturksnī un straujo biznesa un informācijas tehnoloģiju ārpakalpojumu attīstību.
Ekonomikas eksperts atzīmē, ka pašlaik "spēkā esošajos" skaitļos izaugsme pirmajā ceturksnī gada griezumā ir mazākā kopš 2011.gada sākuma.
"Ar lielu ticamību var apgalvot, ka tas izrādīsies zemākais punkts šī un vismaz sekojošo pāris gadu laikā. Ir bijis daudz bažu par iespējamo ekonomisko sankciju ietekmi. Nav šaubu, ka visaptverošu un stingru sankciju gadījumā ietekme uz ekonomiku būtu ārkārtīgi nepatīkama. Ja pilnībā pārtrūktu tirdzniecības sakari ar Krieviju, Latvijas tautsaimniecība nonāktu dziļā recesijā, bet tas ir tīri teorētisks scenārijs," prognozē eksperts. Līdzšinējie ārējās tirdzniecības un ražošanas dati vēsta, ka Krievijas rubļa vērtības kritumam un politiskajai spriedzei līdz šim kopumā nav bijis lielas negatīvas ietekmes. Piemēram, zivju un piena pārstrādē pirmajā ceturksnī apjomi bija lielāki nekā pirms gada. Daļēji tas ir skaidrojams ar ražošanu noliktavai, taču nav pamata sagaidīt ilgstošu un dziļu pārtikas pieprasījuma kritumu Krievijā, tāpēc tā, visdrīzāk, būs pārejoša parādība, domā Strautiņš.
Viņaprāt, krīzes ietekme uz tranzīta pakalpojumu eksportu, visdrīzāk, ir pozitīva, jo ir apgrūtinājumi Krievijas un Baltkrievijas tranzītam caur Ukrainu. "Tirdzniecības kara risks nav zudis, taču jaunākie notikumi parāda, ka Krievija sāk rīkoties daudz piesardzīgāk, kad sajūt būtisku apdraudējumu savām ekonomiskajām interesēm," skaidro eksperts.
Strautiņš norāda, ka pašlaik arī fundamentālie priekšnosacījumi ekonomikas izaugsmei ir spēcīgi. Strukturālās izmaiņas Latvijas rūpniecībā, lauksaimniecībā un uz eksportu vērsto pakalpojumu nozarēs apvienojumā ar labo izmaksu konkurētspēju ir drošs pamats eksporta pieaugumam turpmākajos gados. Arvien spēcīgāks atbalsta punkts ekonomikai būs mājokļu celtniecība un rekonstrukcija. Lai arī kreditēšanas cikls joprojām kopumā ir lejupejas fāzē, izsniegto aizdevumu portfelis turpina samazināties, piemēram, šī gada pirmajā ceturksnī "DNB bankā" izsniegto hipotekāro kredītu apjoms ir par 30% lielāks nekā pirms gada. Gada laikā mājsaimniecību parādi samazinājušies gandrīz par 600 miljoniem eiro, tātad tās var palielināt patēriņu un/vai investīcijas par simtiem miljonu eiro, nepalielinot parādus. Portfeļa samazināšanās ir turpinājusies ilgāk, nekā bija gaidīts, rezultātā radot nospiestas atsperes efektu - jo zemāka kļūst parādu un IKP attiecība, jo lielāks kreditēšanas pieauguma potenciāls nākotnē un iespēja, ka kreditēšana un mājsaimniecību ienākumu pieaugums ieies pašpastiprinošā augšupejošā spirālē, cerams, ka šoreiz bez pārmērībām, attīstības perspektīvas iezīmē "DNB bankas" ekonomikas eksperts. Vienlaikus viņš atzīst, ka likumu izmaiņas šo potenciālo izaugsmes pīlāru varētu vājināt.
Lielākais nenoteiktības avots par tuvāko nākotni ir uzņēmumu investīciju plāni. No vienas puses, ir daudz spēcīgu argumentu par labu straujam kāpumam. Ieguldījumi pamatlīdzekļos procentuāli pret IKP pērn samazinājās un attiecība bija zemāka nekā jebkad iepriekšējā desmitgadē, jaudu noslodze ir samērā liela, uzņēmumu naudas resursi līdz šim augstākajā līmenī, bet procentu likmes zemas un šogad tiks apgūtas lielas summas ražošanas investīciju atbalstam paredzētajās Eiropas fondu programmās. No otras puses, starptautiskās situācijas saasinājumiem varētu būt psiholoģiska ietekme, pieaugošas nenoteiktības apstākļos ekonomikā parasti visvairāk cieš tieši investīcijas.
Uz sarakstu
