Banner 980x90

Šogad eksports audzis par 43,2%

Preču eksports šā gada pirmajos divos mēnešos audzis par 43,2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni, teikts šodien valdībā nolasītajā Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas informatīvajā ziņojumā par makroekonomisko situāciju valstī.

Ziņojumā teikts, ka 2010.gada pēdējā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) par 3,6% pārsniedza iepriekšējā gada pēdējā ceturkšņa līmeni. Ļoti liela loma Latvijas tautsaimniecības atveseļošanās procesā ir eksportam, tādēļ pozitīvās tendences ekonomikā pārsvarā izjūt nozares, kurās ir reālas eksporta iespējas. Latvijas eksporta pieaugumu nosaka ne tikai situācijas uzlabošanās ārvalstu tirgos un pieprasījuma pieaugums, bet arī krīzes laikā atgūtā Latvijas ražotāju konkurētspēja.

2010.gadā eksporta pieauguma tempi bija ievērojami, un, sākot ar trešo ceturksni, eksporta apjomi jau pārsniedza pirmskrīzes līmeni. 2010.gadā preču eksports faktiskajās cenās pieauga par 30%. Eksporta pieaugums turpinās arī šogad - gada pirmajos divos mēnešos preču eksports par 43,2% pārsniedz iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni. Eksporta iespēju paplašināšana ir veids, kā nodrošināt ienākumu palielināšanu tautsaimniecībā un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi nākotnē.

Eksporta iespēju paplašināšanās ir pamats tirgojamo nozaru - īpaši apstrādes rūpniecības nozares - izaugsmei, kas 2010.gadā pieauga par 15,4%. Vislielākais ieguldījums apstrādes rūpniecības izaugsmē bija kokapstrādei, metālapstrādei, kā arī elektrisko un optisko iekārtu ražošanas nozarei. Šī gada pirmajos mēnešos pozitīvās tendences apstrādes rūpniecībā turpinās.

Pakāpeniski stabilizējas arī privātais patēriņš. To pamatā nosaka situācijas uzlabošanās darba tirgū. Kopš 2010.gada sākuma nodarbināto skaits ir pieaudzis par vairāk nekā 30 000. Šī gada martā vērojamās tendences liecina, ka līdz ar sezonas darbu parādīšanos bezdarba līmenis sarūk un pieaug brīvo darbavietu skaits.

Īstenoto budžeta konsolidācijas pasākumu ietekmē 2010.gadā turpināja samazināties sabiedriskais jeb valsts pārvaldes iestāžu patēriņš. Arī investīciju aktivitātes aizvadītajā gadā bija ļoti zemā līmenī, un to atjaunošanās norit lēni. 2010.gadā investīcijas Latvijas tautsaimniecībā bija par gandrīz 20% mazākas nekā 2009.gadā.

Pasaules cenu pieaugums pārtikas precēm un enerģētikas resursiem, kā arī patēriņa nodokļu palielināšana no 2011.gada janvāra ir veicinājusi cenu pieaugumu. 2011.gada martā gada inflācija bija 4,2%. Gada otrajā pusē, palielinoties iekšējam pieprasījumam, var atsākt palielināties arī pakalpojumu cenas. Šāda cenu dinamika kopējo cenu līmeni 2011.gadā var palielināt par 3,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, teikts ziņojumā.

Tautsaimniecībā vērojamās tendences ļauj prognozēt, ka arī nākamajos ceturkšņos IKP turpinās pakāpeniski palielināties. 2011.gada kopējā izaugsme jau būs pozitīva, un IKP apjoms var par 3,5% pārsniegt 2010.gada līmeni. Arī 2011.gadā galvenais ekonomikas dzinulis būs eksports.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)