Šmits: Bankas nav definējušas, kādus riskus rada izmaiņas Maksātnespējas likumā
"Ja cilvēkam iestājas maksātnespēja, tad visi iepriekš bankas rēķinātie riski vairs nav spēkā. Nav nekādas starpības, vai kredītņēmējs bankai nemaksā vienu gadu vai trīs gadus, jo viņš vienalga nemaksā," sacīja Šmits.
Tādēļ bankām būtu daudz skaidrāk jādefinē - kas tad tik būtisks mainās to risku aprēķinos sakarā ar izmaiņām likumā un kāpēc tās joprojām ir kā "karsts kartupelis", piebilda Šmits.
Jāatzīmē, ka pēc Maksātnespējas likuma grozīšanas bankas pārskatīs hipotekārās kreditēšanas nosacījumus, pagājušajā nedēļā pauda Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis. Ja Saeima grozīs likumus, ieviešot "nolikto atslēgu" principu kā izvēles iespēju hipotekārā kredīta ņēmējam un mainot nosacījumus fiziskās personas saistību dzēšanai, tad bankas pārskatīšot kreditēšanas nosacījumus.
Saeima 12.februārī pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja vairākus likumprojektus, kas paredz "nolikto atslēgu" principu ieviest kā izvēles iespēju hipotekārā kredīta ņēmējam. Grozījumi paredz arī mainīt nosacījumus fiziskās personas saistību dzēšanai. Galīgajā lasījumā šos likumprojektus plānots izskatīt nākamnedēļ.
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteic, ka kredīta devējs un patērētājs kredīta līgumā drīkst vienoties, ka pietiek ar nodrošinājuma nodošanu kredīta devējam, lai atmaksātu kredītu. Paredzēts noteikt, ka kredīta devējam pēc patērētāja aizdevuma pieprasījuma saņemšanas ir jāpiedāvā divi kredīta līguma projekti, no kuriem viens paredz, ka pietiek ar nodrošinājuma nodošanu kredīta devējam, lai atmaksātu kredītu, savukārt otrs paredz pilnu patērētāja atbildību par aizdevuma atmaksu. Kredīta devējam būtu tiesības piemērot katram no kredīta līguma projektiem atšķirīgus noteikumus.
Savukārt no Maksātnespējas likuma tiek svītrota norma par "nolikto atslēgu" principu, kas nozīmē, ka šī principa piemērošanai nebūs nepieciešams maksātnespējas process. Grozījumi arī paredz izmaiņas saistībā ar fiziskās personas saistību dzēšanas plānu gadījumos, kad kreditoru prasījumu segšanai tiek novirzīti parādnieka līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no minimālās mēnešalgas. Likumprojektā noteikti atšķirīgi saistību dzēšanās plāna termiņi gadījumos, kad kopējo atlikušos saistību apjoms nepārsniedz 30 000 eiro, kad tas ir no 30 001 eiro līdz 150 000 eiro un kad tas pārsniedz 150 000 eiro. Šie termiņi attiecīgi ir viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, divi gadi un trīs gadi.
Uz sarakstu
