Šlesers: ir cerība, ka Bērziņš ieklausīsies uzņēmējos
Šlesers norāda, ka saskaņā ar kompānijas "Deloitte" pētījumu, pateicoties uzturēšanās atļauju izsniegšanai apmaiņā pret investīcijām, Latvijā jau tiešā un netiešā veidā investēts pusotrs miljards latu un valsts budžeta tiešā veidā ienākuši 150 miljoni latu. "Tagad "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) politiķi šo programmu vēlas iznīcināt, un esmu spiests to aizstāvēt. Kopā ar citiem nozares uzņēmējiem esam apvienojuši spēkus, lai situāciju mainītu," sacīja Šlesers.
Šlesers skaidro, ka pašreiz sevi politikā neredzot un viņa dienaskārtībā neesot jautājums par atgriešanos politikā, tomēr "kā pilsonis būšu ļoti aktīvs un darīšu visu, kas ir manos spēkos, lai nākamajā valdībā "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK nebūtu".
"Uzskatu, ka jebkura cita valdība bez nacionālajiem radikāļiem būtu labāks risinājums. Tāpēc, ka mums ir pretējas biznesa intereses. Es gribu, lai tiktu piesastītas investīcijas, lai ir darbs cilvēkiem Latvijā, bet viņi [VL-TB/LNNK] ir apvienojušies ar maksātnespējas administratoriem un tiesu izpildītājiem. Savā laikā, kad runāja par miljonāriem, jautāja - ar ko viņi nodarbojas? Ar tirdzniecību, būvniecību, rūpniecību, tūrisma biznesu. Krīzes laikā ir izveidojusies jauna "ģilde", jauni miljonāri - tie, kas ar āmuru izsolēs izsola citu īpašumu," savu nostāju skaidro Šlesers.
Šlesers, kurš pats strādājot ar nekustamo īpašumu projektiem un transporta jomā, ir pārliecināts, ka "šī šaurā grupa ir ieguvusi atbalstītājus nacionāļos un viņiem nav vieta valdībā". "Tāpēc, ka šie administratori ir sapratuši - jo mazāk nāks investīcijas valstī, jo lielāka ir viņu peļņa. Viņi pārtiek kā maitasputni no kritušajiem. Viņiem vajag apstākļus, lai būtu daudz kritušie, lai būtu uzņēmumi, kurus var pārdot izsolē ar āmuriņu. Jo vairāk kritušo, jo labāk, jo no katras izsoles viņi dabū savus procentus," pauž bijušais politiķis.
Kā ziņots, Valsts prezidentam Bērziņam ir iebildumi pret iecerēto termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas ierobežošanu, tomēr viņš vēl nesniedz tiešu atbildi, vai gatavojas neizsludināt attiecīgos likuma grozījumus, kuru pieņemšanu VL-TB/LNNK pasludinājusi par nosacījumu, lai atbalstītu nākamā gada budžetu un faktiski arī tam lai paliktu valdībā.
"Man šķiet pilnīgi neloģiski, ka cilvēki savu politisko interešu dēļ ceļ priekšā jautājumus, kas ir būtiski nākotnes attīstībai," iepriekš telekanālā LNT sacīja Bērziņš. Bērziņš tomēr piekrīt, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas sistēma ir nepilnīga un būtu uzlabojuma, precīzāk atrunājot, kādus investorus piesaistīt, kādus ieguldījumus prasīt u.tml., taču "tas ir darbs, kur jādomā ar galvu".
Prezidents ir pārliecināts, ka izsniedzamo atļauju skaitu samazināt nedrīkst. Atsaucoties uz ārvalstu uzņēmēju aplēsēm, viņš lēš, ka Latvija ar uzturēšanās atļaujām varētu piesaistīt ap 3500 investorus gadā pašreizējo ap 2000 vietā. Tikmēr likumos plānotās izmaiņas paredz ierobežot izsniedzamo atļauju skaitu līdz nedaudz vairāk kā 800 gadā.
Jau ziņots, ka koalīcijas partneru vienošanās paredz veikt Imigrācijas likuma grozījumus, nosakot, ka nākamgad apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām var veikt ne vairāk par 700 darījumu par nekustamā īpašuma iegādi ar vērtību virs 150 000 eiro (105 000 latu) un vēl 100 darījumus gadā virs 0,5 miljoniem eiro (350 000 latu). Ja darījumu skaits virs 0,5 miljoniem eiro pārsniegs 100, tad to varēs papildināt uz tās kvotas rēķina, kas paredzēta darījumiem no 150 000 eiro.
Savukārt 2015. un 2016.gadā šādu darījumu skaits samazinātos attiecīgi līdz 525 un 350, kā arī katru gadu vēl uzturēšanās atļaujas varētu piešķirt par 100 darījumiem virs 0.
Uz sarakstu
