Saeimas komisija nākamnedēļ diskutēs par pretrunīgi vērtēto KNAB likumprojektu
Komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V) aģentūrai LETA norādīja, ka valdība iepriekš vienojās lūgt komisijas viedokli šajā jautājumā, līdz ar to parlamentārieši apspriedīs šo likumprojektu un formulēs savu nostāju. Komisijas sēde paredzēta pirmdien, 11.maijā, plkst.14.00.
Kā ziņots, valdība iepriekš vēl neatbalstīja KNAB likumprojektu, jo vēlas par to debatēt un kārtīgi izpētīt.
Likumprojektā ir konkrēti noteikta biroja pārraudzības forma, paredzot, ka KNAB ir Ministru kabineta institucionālā pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde un institucionālā pārraudzība tiek īstenota ar Ministru prezidenta starpniecību. Pārrauga tiesības ir ierobežotas līdz administratīvām vadības funkcijām, izslēdzot jebkādu iespēju iejaukties biroja funkciju izpildē.
Likumprojektā ir paredzēts, ka KNAB priekšnieks iekšējos normatīvos aktus izdod bez īpaša saskaņojuma ar iestādes pārraugu, kas novērsīšot pārrauga iespējas ietekmēt KNAB iekšējos procesus.
Darba grupa secinājusi, ka KNAB likuma neskaidrais regulējums saistībā ar biroja priekšnieka disciplināro atbildību, kā arī neskaidrais mehānisms biroja priekšnieka darbības novērtēšanai un atbrīvošanas no amata ierosināšanai radīja situācijas, kad KNAB likuma normas tiek interpretētas un piemērotas atšķirīgi no reizes uz reizi, radot dažādas sekas. Disciplinārās varas un ikgadējās darbības novērtēšanas vietā ir piedāvāts risinājums, kas nodrošina KNAB priekšnieka neatkarību no atsevišķu amatpersonu lēmumiem. Ja tiek konstatēts, ka KNAB darbība nav pietiekami efektīva, Saeima vai tās atbildīgā komisija, Ministru kabinets, Ministru prezidents vai ģenerālprokurors var lūgt KNAB likumā paredzētās komisijas atzinumu, uz kura pamata Saeima lemj par turpmāko rīcību.
Likumprojekts paredz noteikt konkrētu pamatu atbrīvošanai no amata, mehānismu atbrīvošanas pamata izvērtēšanai un atbrīvošanas kārtību, nosakot, ka KNAB priekšnieka amata pretendentu atlases komisija izvērtē atbrīvošanas pamatu un sniedz atzinumu Saeimai, kas lemj par turpmāko rīcību. Ja biroja priekšnieks nolemj amatu atstāt pēc paša vēlēšanās, viņam pilnvaras izbeidzas pēc trīs mēnešiem no dienas, kad viņš iesniedzis atlūgumu. Likumprojektā arī noteikts, ka sešus mēnešus pirms KNAB priekšnieka amata pilnvaru termiņa beigām biroja priekšnieks iesniedz Saeimā ziņojumu.
Pēc minētā ziņojuma uzklausīšanas, kā arī ģenerālprokurora un Ministru prezidenta viedokļa uzklausīšanas Saeima varētu lemt par biroja priekšnieka pilnvaru termiņa pagarināšanu uz vēl vienu termiņu.
Izvērtējot KNAB darbinieku disciplināratbildību, grozījumos paredzēts, ka uz KNAB darbiniekiem ir attiecināma Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā paredzētā atbildība. Biroja priekšnieka lēmumu par disciplināratbildības piemērošanu KNAB darbinieks varētu pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā tiesā.
Tādējādi iestādes darbinieka atbrīvošanas vai disciplināratbildības piemērošanas gadījumā tiks noteikts tiesiskuma uzraugs - tiesa.
KNAB jau iepriekš vairākkārt publiski paudis atbalstu šim likumprojektam. 20.aprīlī izplatītajā paziņojumā presei KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks akcentē, ka pozitīvi vērtē VK sagatavotos priekšlikumus saistībā ar KNAB likumu, patiesi cerot, ka šis jautājums bez liekiem šķēršļiem un kavējumiem tiks virzīts tālākai izskatīšanai. KNAB apgalvo, ka pirmajā Eiropas pretkorupcijas ziņojumā, kas publicēts pērn februārī, Eiropas Komisija ierosināja turpināt KNAB darbu, nostiprinot tā neatkarību un aizsargājot to no iespējamās politiskās iejaukšanās.
Savukārt KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrība neatbalsta jaunā KNAB likumprojekta turpmāko virzību.
Jau ziņots, ka pērn rudenī VK darba grupa publicējusi savus piedāvātos grozījumus KNAB likumā, kas paredz, ka birojs ir Ministru kabineta institucionālā pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. "Vienotības" frakcija šā gada sākumā aicināja šos grozījumus nevirzīt izskatīšanai Saeimā, norādot, ka sagatavotie grozījumi nerisina pašreizējās problēmas.
Uz sarakstu
