Banner 980x90

Sabiedrība uzticas izglītības iestādēm, baznīcai un radio

Vislielāko sabiedrības uzticību šobrīd bauda izglītības iestādes, baznīca un radio, liecina pētījumu aģentūras SKDS pēc laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" pasūtījuma veiktā aptauja.

Augstāko novērtējumu šobrīd bauda mācību iestādes - skolas, augstskolas, universitātes u.tml. Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" uzsver, ka pētījuma dati apliecina, ka Latvijas sabiedrība apzinās, cik būtiska ikviena cilvēka dzīvē ir izglītības kvalitāte. "Priecē arī tas, ka izglītības iestāžu darbs jau šobrīd izpelnījies atzinību, lai gan nozarē ir pieteiktas milzīgas pārmaiņas. Domāju, ka daļa uzticības ir sniegta avansā, jo sabiedrība cer, ka sāktās reorganizācijas nesīs pozitīvas izmaiņas," analizē eksperts. Savukārt izglītības ministrs Roberts Ķīlis papildina, ka skolas un bērnudārzi ir iestādes, kurām uzticam savus bērnus, līdz ar to augsta uzticēšanās ir pamatu pamats to darbībai.

To, ka reorganizācijas ir viens no faktoriem, kas tieši ietekmē sabiedrības uzticību institūcijām, sarunā ar laikrakstu apliecina arī Latvijas Radio ģenerāldirektors Jānis Siksnis. Viņaprāt, lojalitātes reitingos radio ir apsteidzis televīziju un presi, jo daudzām avīzēm, kā arī televīzijas kanāliem pēdējo gadu laikā ir nācies pārdzīvot spēcīgus satricinājumus: īpašnieku maiņu, apvienošanu, likvidēšanu. Otrs aspekts, kas, viņaprāt, veicina sabiedrības lojalitāti, ir iespēja izmantot bezmaksas kanālu. Par televīzijas un preses lietošanu auditorijai ir jāmaksā, bet radio ir vienīgais, kas iedzīvotājiem sniedz bezmaksas informāciju. Tiesa, šobrīd rit kaislības ap Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apvienošanu, kas, pēc eksperta teiktā, var būtiski mazināt iedzīvotāju uzticību.

Viszemāko uzticību jau ilgstoši bauda Latvijas politiskā vide. Partijas, Saeima un valdība ir tās valsts pārvaldes formas, kurām sabiedrība jau gadiem praktiski neuzticas. Visnotaļ skeptiski Latvijas iedzīvotāji izturas arī pret komercbankām, kas tiek vainotas gan nekorektā attieksmē pret kredītņēmējiem, gan ekonomiskās krīzes padziļināšanā. SKDS pētījums uzrāda arī kādu jaunu tendenci, proti, līdztekus komercbankām sabiedrība vairs neuzticas arī Latvijas Bankai. 

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)