SAB atsaka valsts noslēpuma pielaides trīs Saeimas deputātiem
SAB deputātu vārdus neatklāja, taču norādīja, ka par SAB lēmumiem ir informēta Saeima, aģentūrai LETA pastāstīja SAB preses pārstāve Iveta Maura.
Šobrīd spēkā esoša speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu ir izsniegta 38 Saeimas deputātiem. Viena deputātu pārbaudes lieta ir izskatīšanas stadijā lēmuma pieņemšanai par pieejas izsniegšanu vai pagarināšanu.
Pieprasījums pēc pielaides nav iesniegts vai arī nav nepieciešams darbs ar valsts noslēpumu 52 deputātiem. Trīs šīs Saeimas sasaukuma deputātiem SAB šogad nolēmis atteikt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu. Savukārt vēl sešiem parlamentāriešiem jau iepriekš SAB bija liedzis pieeju valsts noslēpumam laikā, kad viņi ieņēma deputāta amatu iepriekšējos Saeimas sasaukumos.
Likumā par valsts noslēpumu minēti septiņi argumenti, kāpēc pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem personai tiek liegta.
Pielaide, piemēram, nepienākas personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu. 50% gadījumu tieši šī norma minēta kā iemesls pielaides neizsniegšanai. Tā tas bija arī iepriekšējās tieslietu ministres Baibas Brokas un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Romāna Naudiņa (VL-TB/LNNK) gadījumos.
Speciālās atļaujas izsniedz uz noteiktu termiņu, bet ne ilgāku par pieciem gadiem. Speciālās atļaujas iedala trijās kategorijās. Personas pieeja sevišķi slepenai informācijai atļauta ar pirmās kategorijas speciālo atļauju, slepenai informācijai - ar otrās kategorijas speciālo atļauju, konfidenciālai informācijai - ar trešās kategorijas speciālo atļauju.
Pirmās kategorijas atļaujas izsniedz SAB, bet otrās un trešās kategorijas atļaujas izsniedz Drošības policija un Militārās izlūkošanas un drošības dienests. Specdienesti pārbaudāmajām amatpersonām nav tiesīgi atklāt faktus, kas konstatēti pārbaudē un ir par iemeslu pielaides atteikšanai.
Uz sarakstu
