Rūpniecībā šogad turpinājās strauja izaugsme
Šogad sākts darbs arī pie Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm, kuru plānots pabeigt nākamgad.
Šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 6,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tai skaitā apstrādes rūpniecībā deviņos mēnešos bija pieaugums par 10% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 3,5%, bet samazinājums bija elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē - par 4,6%.
LETA informē, ka kopumā šī gada trīs ceturkšņos nozīmīgākais devums kopējā apstrādes rūpniecības izaugsmē saglabājas metālapstrādes nozarei. Šogad deviņos mēnešos ražošanas apjomi metāla ražošanā bija par 33,8%, bet gatavo metālizstrādājumu ražošanas apjomi - par 11,5% lielāki nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.
Ražošanas apjomi pieaug arī kokapstrādes nozarē - gada deviņos mēnešos tie par 7% pārsniedza iepriekšējā gada attiecīgā perioda līmeni. Savukārt pārtikas rūpniecībā šajā pašā laikā saražotās produkcijas apjomi bija par 1,6% lielāki nekā pirms gada.
Apstrādes rūpniecības pieaugums šogad, visticamāk, būs vien nedaudz zem 10% atzīmes. Tomēr norises Eiropas Savienības (ES) ekonomikā nākamajam gadam liek paredzēt ievērojami mērenāku apstrādes rūpniecības gada pieauguma tempu, proti, 4%-6% robežās, kas gan joprojām Eiropas kontekstā ir vērtējams kā ļoti labs pieaugums, prognozē Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs.
Šogad tuvojas noslēgumam arī Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu dokumenta izstrāde, un tās pamatprincipi ir iestrādāti valdības apstiprinātajā Nacionālā attīstības plāna projektā. Tomēr izšķirošs posms turpmākajā procesā būs mērķtiecīgs un koordinēts darbs, lai industrializāciju iedzīvinātu praksē visā Latvijā, norāda LETA.
Šogad valdība piešķīra uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi par atbalstāmo investīciju projekta gaitā veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem četriem uzņēmumiem - vara cauruļu savienojumu jeb fitingu ražotājam SIA "Metalleks", mākslīgo safīra kristālu ražotājam SIA "Baltic Crystal", alus ražotājai AS "Tērvetes AL" un automašīnu radiatoru ražotājam SIA "AKG Thermotechnik Lettland".
Metālapstrādes un mašīnbūves nozares kopējie ražošanas apjomi šogad par aptuveni 20% pārsniegs 2011.gada ražošanas apjomus, prognozēja Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas prezidents Vilnis Rantiņš.
Šī gada septiņu mēnešu nozares rezultāti liecina, ka ražošanas apjomi šogad par 27% pārsnieguši 2011.gada septiņu mēnešu rezultātus, bet eksporta pieaugums ir bijis vēl lielāks, jo vietējais Latvijas tirgus pagaidām vēl neattīstās. Deviņos mēnešos nozare sasniegusi 25% no visas rūpniecības kopapjoma, bet varētu sasniegt arī 40%, uzskata Rantiņš.
Decembra pirmajā nedēļā AS "Liepājas metalurgs" pirmo reizi uzņēmuma pastāvēšanas laikā ir sasniegts tērauda kausēšanas apjoms - 800 000 tonnu kopš gada sākuma. Iespēju kāpināt saražotās produkcijas daudzumu ir devusi jaunā elektrotēraudkausēšanas krāsns. Ar martena krāsnīm lielākais tērauda kausēšanas apjoms 2007.gada laikā bija 556 800 tonnu.
LETA vēsta, ka Salaspils novadā SIA "Eko Air" rudenī atklāja Baltijas un NVS valstu reģionā vienīgo lodēto siltummaiņu ražotni. Jaunajā ražotnē, kuras kopējā platība ir 2400 kvadrātmetri, ir izveidota ražošanas sistēma ar augsta līmeņa tehnoloģisko aprīkojumu, tostarp uzstādīta 18 kubikmetru vakuumkrāsns un pilnībā automatizēta preslīnija. Projekta kopējās izmaksas ir nepilni 11 miljoni eiro (7,7 miljoni latu), no kuriem daļu - trīs miljonus latu - sedz Eiropas struktūrfondu līdzfinansējums.
Novembra sākumā tika atklāts saplākšņa ražotāja AS "Latvijas Finieris" meitasuzņēmums Igaunijā "Kohila Vineer", kur plānots ražot 70 000 kubikmetru bērza finiera gadā. Kopumā triju gadu laikā rūpnīcā tiks ieguldīti 20 miljoni eiro (14 miljoni latu), veicinot Baltijas reģiona bērza resursu pārstrādi augstvērtīgā produkcijā. Ražotnē plānotas aptuveni 70 darba vietas vietējiem iedzīvotājiem.
Arī Latvijas vieglās rūpniecības uzņēmumi šā gada pirmajā pusgadā eksportējuši produkciju par 175 miljoniem latu, informēja Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents Guntis Strazds. Pagājušajā gadā tekstilrūpniecības uzņēmumu kopējais produkcijas eksports bija 330 miljoni latu.
Uz sarakstu
