Rodne: gribam kontroli pār LMT un "Lattelecom"
Tā biznesa portāla "Nozare.lv" diskusijā par abu Latvijas telekomunikāciju uzņēmumu nākotni izteicās LMT padomes priekšsēdētājs un "TeliaSonera" mobilo sakaru biznesa "Mobility" vadītājs Baltijas valstīs Kenets Rodne.
"Vēlamies kontrolpaketi. Uzskatām, ka esam pienācīgs īpašnieks, ar savu pagātni un nozares kompetenci, lai vadītu šādu apvienošanos. Mēs tai ticam, tas būtu ļoti jēdzīgs solis. Galu galā Latvija, Ziemeļvalstis un Baltijas valstis ir mūsu pašmāju tirgus. Tādēļ vēlamies iespējami lielu īpašnieka daļu tajos uzņēmumos, kur mums pieder daļas," sacīja Rodne.
Viņš uzskata, ka "TeliaSonera" ir attiecīga pieredze uzņēmumu apvienošanās procesos, jo pats koncerns ar galveno biroju Stokholmā ir radies 2002.gadā, apvienojot kādreizējo zviedru "Telia" ar Somijas telekomunikāciju kompāniju "Sonera", kurai tobrīd piederēja 49% "Lattelecom" un 24,5% LMT ("Telia" tad arī piederēja 24,5% LMT).
"Pamatā ir jābūt vienam atbildīgajam, kas to visu vada. Tas ir "TeliaSonera" viedoklis. Ir vajadzīga nozares pieredze un kompetence. Uzņēmums "TeliaSonera" ir radies lielas apvienošanās rezultātā. Tā bija viena no veiksmīgākajām apvienošanām visā nozarē. Pats esmu vairākkārt piedalījies šādos darījumos. Mācība ir skaidra - mērķiem jābūt skaidriem," sacīja Rodne.
Pēc "TeliaSonera" pārstāvja domām, "Lattelecom" un LMT apvienošana bez īpašiem pirkšanas un pārdošanas darījumiem, saliekot abu kompāniju kapitāla daļas, pati jau veidotu kontrolpaketi zviedru koncernam. "Teorētiski rēķinot, ņemot "TeliaSonera" vērtības daļu, valsts īpašumā esošo vērtības daļu un citus, sanāktu 53%, 38% un deviņi procenti. Deviņi procenti piederētu Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC). Protams, var izmantot atšķirīgus novērtējumus, un tad būtu nelielas variācijas šajos skaitļos. To varētu panākt, neko nepērkot vai pārdodot," teica Rodne.
Savukārt ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kas kopā ar nozares pārstāvjiem un ekspertiem piedalījās apaļā galda diskusijā, sacīja, ka nevajadzētu steigties ar kontrolpaketes vai privatizācijas jautājumiem, jo patlaban ir svarīgāk izstrādāt abiem uzņēmumiem labāku pārvaldības modeli un kāpināt to vērtību.
"Kas attiecas uz daļu sadalījumu, tas ir atkarīgs no tā, ar kādu metodi to aprēķina. Nevar pieņemt, ka jebkurš solis pa labi vai pa kreisi nozīmē automātisku "TeliaSonera" kontrolpaketi," teica Pavļuts. Ministrs uzsvēra, ka, "par notikumu secību runājot, patlaban principiāli svarīgi ir risināt tās problēmas, kas liedz palielināt uzņēmumu vērtību un sekundāri domāt par daļu atsavināšanu". Vienlaikus viņš atgādināja, ka principiāli lēmumi par abu uzņēmumu privatizāciju pieņemti jau sen un tā nav aizliegta tēma.
Rodne un Pavļuts savus viedokļus pauda apaļā galda diskusijā, kurā piedalījās arī Satiksmes ministrijas (SM) Sakaru departamenta vadītājs Edmunds Beļskis, "Lattelecom" padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins, Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) izpilddirektors Jānis Lelis un ekonomikas pētniecības centra "Baltic International Center for Economic Policy Studies" (BICEPS) direktors Alfs Vanags.
Uz sarakstu
