Rimgailaite: dzīvošana pāri saviem līdzekļiem nav ilgtspējīga
Nesaprātīga saimniekošana vēlāk prasa sāpīgus pārkārtojumus ekonomikas atgriešanai uz izaugsmes ceļa, kā arī atstāj nastu nākamajām paaudzēm, kam jāatmaksā senču uzkrātie parādi.
Analizējot Grieķijas pieredzi, centrālās bankas ekonomiste norāda, ka pēdējā laikā saņemtas pozitīvas ziņas gan no eirozonas lielākajām tautsaimniecībām, gan no perifērijas valstīm. Tostarp Grieķijā pirmo reizi gandrīz 70 gadu laikā pērn tika sasniegta pozitīva tekošā konta bilance.
Šis nav vienīgais Grieķijas panākums pēdējā laikā. Valstij ir izdevies sasniegt arī budžeta pārpalikumu (neieskaitot procentu maksājumus). Turklāt ilgtermiņa procentu likmes kopš 2012.gada sākuma ir samazinājušās aptuveni trīs reizes.
Grieķijas konkurētspēja ir uzlabojusies. Turklāt 2013.gada vasarā valsti apmeklēja ļoti liels tūristu skaits, kas veicināja tautsaimniecības izaugsmi. Pateicoties tālejošai banku sektora rekapitalizācijai, Grieķijas bankām ir izdevies pāriet uz lētākiem finansēšanas veidiem. Sagaidāms, ka 2014.gadā Grieķijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs pirmo reizi pēc krituma, kas turpinājās sešus gadus pēc kārtas, prognozē Rimgailaite.
Tomēr, ņemot vērā ilgstošu dzīvošanu pāri savām iespējām, Grieķijai jāturpina vairāku fundamentālu problēmu risināšana.
Kā norāda Latvijas Bankas ekonomiste, pirmkārt, Grieķija savu konkurētspēju palielināja galvenokārt uz algu samazināšanas, nevis produktivitātes paaugstināšanas rēķina. Otrkārt, Grieķijai nav izdevies būtiski palielināt eksportu, ko var izskaidrot ar to, ka valsts ražo maz tirgojamo preču. Treškārt, ir svarīgi uzlabot privatizācijas procesu un perspektīvas. Pašlaik no privatizācijas plānots iegūt 22 miljardus eiro, kas ir aptuveni divreiz mazāk, nekā bija plānots 2011.gada jūlijā.
Ceturtkārt, valstij ir jāturpina veikt strukturālās reformas, it īpaši, lai risinātu augstā bezdarba problēmu, uzlabotu izaugsmes perspektīvas, nodokļu iekasēšanu un sabiedrisko administrāciju. Piektkārt, viena pati fiskālā konsolidācija nav spējīga atrisināt visas problēmas, jo nav liela progresa banku sektora slikto kredītu restrukturizācijā. Papildus ir jācenšas samazināt valdības parādu, kas ir lielākais visā Eiropas Savienībā un nozīmē lielas parāda apkalpošanas izmaksas.
"Lielas parāda apkalpošanas izmaksas nozīmē to, ka valsts nevar šo naudu novirzīt uz nozarēm, kurām tā ir vajadzīga, piemēram, veselībai vai izglītībai. Turklāt lielas parāda apkalpošanas izmaksas nozīmē arī to, ka valstij nepieciešami arvien lielāki nodokļu ieņēmumi parāda apkalpošanai, kā rezultātā var tikt arvien paaugstinātas nodokļu likmes un tādēļ samazināta pievilcība investoru acīs, bremzējot ekonomisko attīstību," skaidro Rimgailaite.
Nesaskaņojot izdevumus ar ienākumiem, valstij ir arvien vairāk jāaizņemas, kā rezultātā pasliktinās investoru konfidence un pieaug procentu likmes. Augošās procentu likmes ietekmē ne tikai pašu valsti, bet arī uzņēmumus, kuriem palielinās procentu likmes. Valsts, aizņemoties naudu tirgū, palielina parāda vērtspapīru piedāvājumu ar salīdzinoši zemāku risku, radot izspiešanas (tā saucamo "crowding-out") efektu - investori izvēlas investēt valsts, nevis privātajā sektorā.
Lai gan Grieķijas valdības parāds saglabāsies liels, ir daži faktori, kas ļauj cerēt, ka tas mazināsies. Pirmkārt, Grieķijas parāds no privāto investoru rokām nonācis starptautisko institūciju rokās.
Kā skaidro Rimgailaite, lai gan problēmvalsts spēja pašai aizņemties vieš lielāku uzticamību, tomēr, aizņemoties no starptautiskajām institūcijām, Grieķija ne tikai maksā zemākas procentu likmes, nekā aizņemoties tirgū, bet ir arī spiesta veikt strukturālās reformas.
Otrkārt, pēdējā laikā ir uzlabojusies budžeta bilance saistībā ar veiktajiem fiskālās konsolidācijas pasākumiem, un ir sagaidāma IKP izaugsme, kas ļaus Grieķijai ātrāk atmaksāt parādu. Treškārt, šā gada otrajā pusē valsts varētu atsākt aizņemties starptautiskajos obligāciju tirgos. Ņemot vērā to, ka tajā laikā procentu likmes varētu būt būtiski zemākas, tas ievērojami uzlabos investoru konfidenci.
"Rezumējot - lai gan Grieķija pēdējā laikā sasniegusi ļoti daudz, tai ir jāturpina veikt strukturālās reformas un jānodrošina parāda ilgtspēja," uzsver ekonomiste.
Uz sarakstu
