Reirs: Konsolidācija ir reāls drauds nākamā gada valsts budžetam
Viņš norāda, ka "ārējās nenoteiktības" ietekmē samazinātas izaugsmes prognozes, tāpat pieaudzis prognozētais budžeta deficīts šajā gadā. Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju, Latvijai ir jābūt vairāk nekā piesardzīgai budžeta līdzekļu izlietojumā.
"Šādā situācijā vēlos vēlreiz aicināt ministrijas primāri vērtēt iespējas īstenot strukturālās reformas savās nozarēs, nevis prasīt papildu finansējumu, jo nākamā gada valsts budžeta veidošana var notikt konsolidācijas ēnā. Tāpat visi nozaru ministriju priekšlikumi, kas prasa papildu finansējumu 2016.gadā, ir jāvērtē vienkopus, neatrauti no budžeta veidošanas procesa," sacīja ministrs.
Zemāka izaugsme negatīvi ietekmē budžeta bilanci. Gatavojot Stabilitātes programmu, 2016.gadā prognozētais deficīts nemainīgas politikas gadījumā ir 1,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un tas par 0,2 procentpunktiem pārsniedz pieļaujamo līmeni. Tas var prasīt valdībai veikt budžeta konsolidāciju. "Bet uzreiz vēlos teikt, ka tā nebūs tādos apjomos, ko Latvija piedzīvoja finanšu krīzes laikā," sacīja Reirs.
"Augustā, kad valdībā jau tiks pieņemti lēmumi par 2016.gada budžetu, būs rūpīgi jāizsver, kādus lēmumu pieņemt. Esošajā ekonomiskajā situācijā konsolidācija ir reāls drauds nākamā gada valsts budžetam. Vēlos tik atgādināt, ka konsolidāciju var veikt, gan samazinot izdevumus, gan palielinot ieņēmumus. Var abus soļus kombinēt," teica Reirs.
Pēc finanšu ministra teiktā, ja tiktu pieņemts lēmums samazināt izdevumus, tad vidēji katrai nozaru ministrijai būs jāsamazina plānotie izdevumi par 5%. "Tas, neskatoties uz to, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā, kad saskaramies ar reāliem hibrīdkara draudiem, mums jānodrošina papildu finansējums drošībai - gan iekšējai, gan ārējai, lai izpildītu apņemšanos pret mūsu starptautiskajiem partneriem," sacīja ministrs.
Pilseta24.lv jau vēstīja, ka saskaņā ar 5.maijā publicētajām Eiropas Komisijas prognozēm 2016.gada budžeta sagatavošanā būs jāveic konsolidācija 0,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā, norāda Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.
Konsolidāciju var veikt, gan samazinot izdevumus, gan palielinot ieņēmumus. Var abus soļus kombinēt. Ja tiktu pieņemts lēmums samazināt izdevumus, tad vidēji katrai ministrijai būtu jāsamazina izdevumi par 5%, informē Sakss, piebilstot, ka otrs konsolidācijas variants ir palielināt ieņēmumus.
Savukārt, komentējot prognozes par iespējamu nākamā gada budžeta konsolidāciju, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) norāda, ka par budžeta izdevumu apjomu runās augustā, bet šogad par budžeta konsolidāciju nevar runāt.
"Swedbank" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks aģentūrai LETA skaidroja, ka paredzamā budžeta konsolidācija nenozīmē kopumā mazākus valsts budžeta ieņēmumus un līdz ar to kopumā mazākus tēriņus, kā tas bija 2009.gadā, kad masveidā tika mazināti budžeta izdevumi. Valsts joprojām tērēs arvien vairāk, bet ne tik daudz vairāk, kā iepriekš prognozēja Finanšu ministrija. Proti, pašreizējo situāciju nevajag tiešā veidā salīdzināt ar 2009.gadu.
Uz sarakstu
