"Rail Baltica" apspriešanā piedalījušies 5100 cilvēki
Galvenie jautājumi, kas satraukuši iedzīvotājus, ir ietekme uz vidi, ainavu, meliorāciju un dzelzceļa tehniskie risinājumi.
Tāpat iedzīvotāji interesējušies par ietekmi uz mežiem, putniem, radona glabātuvi Baldonē, gudrona dīķiem Inčukalnā.
"RB Latvia" vortālu 32 dienu laikā apmeklējuši 29 000 apmeklētāju, saņemtas 333 vēstules, 240 zvani uz informācijas tālruni un 516 e-pasti.
15.martā noslēdzās sākotnējā sabiedriskā apspriešana. Vairāku novadu iedzīvotāji un pašvaldības, īpaši Mārupes pašvaldība, jau iepriekš iebilduši un pauduši neapmierinātību saistībā ar "Rail Baltica" projektu.
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. Februārī iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.
Balgalis informēja, ka kopumā desmit pašvaldības sniegušas pozitīvu novērtējumu paredzētajai dzelzceļa trasei, trijās nostāja bijusi neitrāla, bet divas pašvaldības - Mārupes un Ķekavas novads - sniegušas negatīvu novērtējumu.
"Pēc sākotnējās apspriešanas ir skaidrs, ka jāturpina skaidrojošais darbs gan ar pašvaldībām, kuras paudušas negatīvu nostāju, gan ar iedzīvotājiem. Skaidrs, ka kaut kāds risinājums tiks atrasts, piemēram, arī Ķekavas novada Daugmalē jau ir izveidota iedzīvotāju iniciatīvas grupa, kas sadarbībā ar projekta izstrādātājiem grib atrast labāko risinājumu dzelzceļa trases būvniecībai," sacīja Balgalis.
Viņš piebilda, ka notiek informācijas apmaiņa arī ar Igauniju un Lietuvu, un Igaunijas apspriešanās vērojams tieši tas pats, kas Latvijā - "tikai ne pār manu sētu". Taču Balgalis atzina, ka Igaunijas iedzīvotāji ir konstruktīvāki un vairāk tendēti uz risinājuma atrašanu.
Viņš piebilda, ka Mārupes novadā redzama situācija, ka pašvaldība kūda iedzīvotājus pret "Rail Baltica" projektu. Tāpēc tiks turpināts darbs ar šo pašvaldību.
Balgalis nepieļāva tādu iespēju, ka 2020.gadā dzelzceļa būvniecība varētu nesākties, kā tas ir plānots.
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. Februārī iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.
Uz sarakstu
