Raidījums – Latgalei tiks piešķirts speciālās ekonomiskās zonas statuss

Raidījumā tiek skaidrots, ko reģionam dotu šī Latgales SEZ likuma pieņemšana. Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja Alīna Gendele uzsver, ka jaunais likums kopā ar tā saukto "Latgales programmu", kurā paredzēti 52 miljoni eiro, dos vislielāko pienesumu reģiona ekonomiskās situācijas uzlabošanai. Sākotnēji likumprojektā paredzēts, ka Latgales SEZ teritorijā bez jau šobrīd pastāvošās Rēzeknes SEZ, tiks iekļauti vēl 17 novadi un Daugavpils. Pašvaldības jau iesniegušas plānotās platības, taču tas nenozīmē, ka tādējādi tiek rezervēta konkrēta vieta, kuru mainīt.

Alīna Gendele raidījumam norāda: "Ja pieteicies ir investors un ja viņš arī nāk uz privātzemi un viņš izpilda zināmas prasības, kas būs aprakstītas Ministru Kabineta noteikumos, kas izrietēs no šī likuma par Latgales SEZ, viņš var arī pretendēt. Pats galvenais, ir piesaistīt investīcijas, nevis iezīmēt teritorijas. Katra pašvaldība par sevi atbild, katrai būs iespēja piedalīties šīs teritorijas pārvaldīšanā vai, pareizāk sakot, dokumentu pieņemšanā, kas noteiks šīs zonas pārvaldīšanu."

Likumprojekts paredz, ka Latgales SEZ teritoriju veidos publisku personu un privātīpašumā esošas teritorijas. Privātīpašumā esošā teritorija nevar pārsniegt 30% no Latgales SEZ teritorijas. Ir izveidoti noteikti kritēriji, pēc kādiem tiek vērtētas teritorijas, kurām varētu piešķirt SEZ statusu. Kā galvenie ir teritorijas piederība, teritorijas infrastruktūras stāvoklis, plānotās investīcijas teritorijas infrastruktūras stāvokļa uzlabošanai, plānotie rezultāti, teritorijai piešķirot speciālās ekonomiskās zonas statusu. Rēzekne šajā likumā nav iekļauta, jo tai jau ir sava speciālā ekonomiskā zona, kas nebūs pretrunā ar šo likumu, skaidro ministrijā.

Ilona Raugze, VARAM Valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos atklāj: "Likumprojekts jau ir sagatavots un šobrīd tas tiek arī apspriests un skaņots ar iesaistītajām ministrijām (Finanšu un Tieslietu ministrijām) un arī Latgales reģionam (LPR) ir iespēja komentēt šo likumprojektu, lai mēs pēc iespējas drīzāk varētu iesniegt Ministru Kabinetā. Tas, kas ir būtiski, ka mēs arī mēģinām šīs teritorijas noteikt, kuras ir arī pašvaldību īpašumā esošās teritorijas, jo mēs uz šo atbalstu skatāmies kompleksi. "
Plānots, ka maksimālā teritorijas platība nevarēs pārsniegt 5% no Latgales reģiona, kura kopējā platība ir 14 549 kvadrātkilometri. Attiecīgi 5% ir 727,45 kvadrātkilometri.

SEZ nosacījumus kā pozitīvu faktoru uzņēmuma attīstībai vērtē arī Rēzeknes novada Ozolaines pagasta metālapstrādes ražotne SIA "LEAX Rēzekne", lai gan uzņēmums dibināšanas brīdī 2008. gadā nav bijis Rēzeknes SEZ teritorijā. Ražotnes vadītājs Gints Jačuks jauno likumprojektu nevērtē viennozīmīgi, jo potenciālajam investoram būtiskāk par nodokļu atlaidēm šķiet novērtēt ekonomisko izdevīgumu, darbaspēka iespējas un atbilstoša infrastruktūra.

Balvu novada pašvaldības aģentūras "Ziemeļlatgales biznesa un tūrisma centrs" (ZBTC) direktore Inta Kaļva ir pārliecināta, ka SEZ statuss pievilcīgāks būtu tieši eksportējošiem uzņēmumiem. Tā kā pilnīga informācija par likumprojektu vēl nav nonākusi līdz ZBTC, vēl nav apzināti uzņēmumi, kas varētu tikt iekļauti SEZ teritorijā. Viens no potenciālajiem komersantiem ir tekstiluzņēmums SIA "ECO FABRIKA" no Balviem. Uzņēmumā šobrīd strādā 10 cilvēki, apmēram 90% tekstilizstrādājumu (adījumi), gan arī gatavā produkcija (tehniskās somas) tiek eksportēta, Latvijā paliek vien neliela daļa produkcijas (skatuves priekškari).

SIA "ECO FABRIKA" vadītājs Guntars Šults stāsta: "Uzņēmums ir jauns un visu laiku mēs attīstāmies, katru mēnesi konkrēta naudas summa tiek ieguldīta iekārtās. Viennozīmīgi, ja man paliek finanses, es varu vairāk nopirkt iekārtas, līdz ar to man attīstība notiek straujāk nekā uz doto momentu ir. Lai paceltu lielus apjomus, mēs saskaramies ar to, ka galvenais ir iekārtas un darbaspēks. Darbaspēks mums Latgalē ir, kas grib strādāt, paliek tikai iekārtas, kas maksā dārgi."

Latgales SEZ pastāvēšana ir noteikta līdz 2035.gada 31.decembrim.Kā vēsta raidījums, paredzēts, ka šis likums stāsies spēkā ar nākamo gadu. 

Uz sarakstu