Radiostacijas: nodeva par radio klausīšanos darbā ir sava veida rekets
Autortiesību aizstāvju prasību, ka par mūzikas, tajā skaitā – radio raidītās, atskaņošanu publiskā telpā jāmaksā visiem, radio staciju pārstāvji sauc visai skarbā vārdā: tas esot sava veida rekets. Viņi ir vienisprātis, ka šīs organizācijas pieķērušās pie likuma burta, netverot situāciju plašāk – neņemot vērā, ka var tikt bremzēta operatīvās informācijas izziņošana un apdraudēta sabiedrības drošība, raksta laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai".
Biedrība Latvijas izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) norāda, ka no radio iekasēti 110 000 latu gadā, kas ir 13% no visiem ieņēmumiem. Pēdējo gadu laikā radio organizāciju biedrībai iemaksātās summas dramatiski sarukušas.
Savukārt aptaujātie radio staciju īpašnieki un darbinieki nenoliedz naudas plūsmas samazināšanos, gan norādot: lai biedrība paskatās uz to, kas notiek apkārt – arī uz reklāmas tirgu. Ja biedrība vēl tagad ķersies klāt klausītāju ierobežošanai, tiks panākts tieši pretējais – ienākumi LaIPA kasē no radio saruks vēl vairāk.
"Izskatās, ka komercsabiedrība ir ieinteresēta tikai pelnīt. Tas, kā tas pašlaik tiek darīts, man nav pieņemami," laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" uzsver Valmieras radio direktors Ingemārs Vekteris. "Reketa formā darīt to nav labi."
Radio pārstāvji arī pārmet LaIPA, ka tai trūkst nepārprotama regulējuma un skaidrojuma šajā jautājumā. Tāpat joprojām neesot saprotami biedrības argumenti: kāpēc divreiz jāmaksā par vienu un to pašu? "Mums ir raidstaciju licence, kas atļauj publiski atskaņot mūziku. Kāpēc vajadzīgi jelkādi ierobežojumi par radio klausīšanos?" neizprot Radio Skonto valdes locekle Baiba Ābele.
Rietumu radio (Liepāja) žurnālists Lauris Zvejnieks laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" pauž šaubas, vai nenonāksim pie tā: lai tikai nepārkāptu autortiesības, drīkstēsim klausīties radio, kurā neskanēs mūzika? "Varbūt vajag ieviest šādu praksi: darba laikā par autoratlīdzību lai maksā uzņēmumi, patērētāji, bet pārējās stundās – radio? Vai varbūt atskaņosim par 50 gadiem vecāku mūziku, par kuru autoratlīdzība vairs nepienākas. Apstrādāsim šādu melodiju ar modernām metodēm, un – aiziet!" iesaka žurnālists, piebilstot, ka vēl viens no risinājumiem būtu atteikties no Latvijas izpildītāju atskaņošanas.
Latgales radio akcionārs Ansis Ataols Bērziņš, kurš ir LaIPA biedrs, arī ir pārliecināts, ka organizācijas prasības ir pārspīlētas. Savukārt Latvijas Radio direktors Jānis Siksnis laikrakstam norāda: lai gan viņa pārstāvētā raidstacija ir arī producenti, tomēr vairāk par autoratlīdzības naudu viņu uztraucot iespējamā klausītāju samazināšanās, ko gan vēl rādīšot reitingi.
Biedrība Latvijas izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) norāda, ka no radio iekasēti 110 000 latu gadā, kas ir 13% no visiem ieņēmumiem. Pēdējo gadu laikā radio organizāciju biedrībai iemaksātās summas dramatiski sarukušas.
Savukārt aptaujātie radio staciju īpašnieki un darbinieki nenoliedz naudas plūsmas samazināšanos, gan norādot: lai biedrība paskatās uz to, kas notiek apkārt – arī uz reklāmas tirgu. Ja biedrība vēl tagad ķersies klāt klausītāju ierobežošanai, tiks panākts tieši pretējais – ienākumi LaIPA kasē no radio saruks vēl vairāk.
"Izskatās, ka komercsabiedrība ir ieinteresēta tikai pelnīt. Tas, kā tas pašlaik tiek darīts, man nav pieņemami," laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" uzsver Valmieras radio direktors Ingemārs Vekteris. "Reketa formā darīt to nav labi."
Radio pārstāvji arī pārmet LaIPA, ka tai trūkst nepārprotama regulējuma un skaidrojuma šajā jautājumā. Tāpat joprojām neesot saprotami biedrības argumenti: kāpēc divreiz jāmaksā par vienu un to pašu? "Mums ir raidstaciju licence, kas atļauj publiski atskaņot mūziku. Kāpēc vajadzīgi jelkādi ierobežojumi par radio klausīšanos?" neizprot Radio Skonto valdes locekle Baiba Ābele.
Rietumu radio (Liepāja) žurnālists Lauris Zvejnieks laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" pauž šaubas, vai nenonāksim pie tā: lai tikai nepārkāptu autortiesības, drīkstēsim klausīties radio, kurā neskanēs mūzika? "Varbūt vajag ieviest šādu praksi: darba laikā par autoratlīdzību lai maksā uzņēmumi, patērētāji, bet pārējās stundās – radio? Vai varbūt atskaņosim par 50 gadiem vecāku mūziku, par kuru autoratlīdzība vairs nepienākas. Apstrādāsim šādu melodiju ar modernām metodēm, un – aiziet!" iesaka žurnālists, piebilstot, ka vēl viens no risinājumiem būtu atteikties no Latvijas izpildītāju atskaņošanas.
Latgales radio akcionārs Ansis Ataols Bērziņš, kurš ir LaIPA biedrs, arī ir pārliecināts, ka organizācijas prasības ir pārspīlētas. Savukārt Latvijas Radio direktors Jānis Siksnis laikrakstam norāda: lai gan viņa pārstāvētā raidstacija ir arī producenti, tomēr vairāk par autoratlīdzības naudu viņu uztraucot iespējamā klausītāju samazināšanās, ko gan vēl rādīšot reitingi.
Uz sarakstu
