Prognozē dzīvnieku blakusproduktu pārstrādes biznesa attīstību
Kā aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas pārstāvji, ES publicējusi jaunu regulu, ar ko paredz jaunus noteikumus transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai.
Regulas nosacījumi paredz, ka turpmāk ES dalībvalstīm, kurām ir piešķirts nenozīmīga GSE riska statuss, tostarp arī Latvijai, specifiskā riska materiāls, kas jāizņem kautuvēs no liellopiem, būs galvaskauss bez apakšžokļa, acis, galvas un muguras smadzenes.
Iepriekš kautuvēs bija jāizņem arī liellopu zarnas - no divpadsmitpirkstu zarnas līdz taisnajai zarnai un apzarnis, kā arī daļa no mugurkaula.
Savukārt materiāls, kas jāizņem kautuvēs no aitām, kazām, kuras vecākas par 12 mēnešiem, būs galvaskauss, acis, mandeles, galvas un muguras smadzenes, bet no visa vecuma aitām, kazām - liesa un resnā zarna.
Līdz ar to ir sagaidāma blakusproduktu nozares attīstība, un tiks iegūtas papildu izejvielas dzīvnieku barības ražošanai, kurā izmanto racionālus liellopu izcelsmes blakusproduktus. Tas kopumā veicinās ekonomiskās situācijas uzlabošanu blakusproduktu izmantošanā, norāda ministrijā.
Latvija kopš iestāšanās ES ir veikusi obligāto šīs slimības uzraudzības programmu un 2014.gadā panāca, ka Latvijai piešķirts statuss "Nenozīmīga GSE riska zona".
GSE ir hroniska slimība, kurai raksturīgi nervu sistēmas darbības traucējumi un dzīvnieka nobeigšanās. Pastāv uzskats, ka GSE ir tieša saistība ar Kreicfelda-Jakoba slimību, kuru novēro arī cilvēkiem.
GSE saslimšanas gadījumi līdz šim konstatēti vairāk nekā 20 pasaules valstīs. Šī slimība nodara milzīgus zaudējumus zemniekiem, kā arī rada augstu risku patērētājiem, jo precīzu slimības diagnozi iespējams noteikt tikai pēc dzīvnieka nāves, laboratoriski izmeklējot smadzeņu paraugus.
Uz sarakstu
