Prezidents ar LDDK vadību apspriež Latvijas ekonomikai svarīgus jautājumus
Abas puses apsprieda pārdomātas un izaugsmi veicinošas nodokļu politikas attīstīšanu, sociālā dialoga lomas turpmāku nostiprināšanu valstisku jautājumu risināšanā, kā arī Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē izmantošanu valsts attīstības labā.
"Sociālajam dialogam Latvijā šogad aprit 20 gadu, un dažādu ekonomisko un sociālo krīžu pārvarēšana un ekonomiskās attīstības nodrošināšana Latvijā bijusi iespējama tikai, pateicoties sociālo partneru aktīvai iesaistei, spējai vienoties un panākt risinājumus. Patlaban sociālā dialoga loma iegūst plašāku nozīmi, un jau esošu sociālekonomisko problēmu risināšanas vietā mūsu uzdevums ir panākt līdzsvarotu lēmumu pieņemšanu, kas uzlabo uzņēmējdarbības vidi un Latvijas konkurētspēju ilgtermiņā - neraugoties uz pārmaiņām, kas nemitīgi notiek pasaules ekonomikā." skaidro LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.
Kā vienu no būtiskākajiem priekšnoteikumiem uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, ekonomikas attīstībai un investīciju piesaistei Latvijai LDDK uzsver pārdomātu nodokļu politiku.
LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone norāda, ka patlaban visnozīmīgākās ir izmaiņas darba nodokļu jomā, mazinot to slogu un tādējādi saglabājot Latvijas konkurētspēju reģionā. Tikšanās laikā darba nodokļu mazināšanu par būtisku atzina arī Valsts prezidents.
"Visbūtiskāk ir samazināt likumā noteiktajā grafikā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi - par diviem procentpunktiem 2014. un 2015.gadā. Vienlaikus sociālās nevienlīdzības mazināšanai palielināmi atvieglojumi par apgādībā esošām personām, bet pēc tam iespēju robežās paaugstināms neapliekamais minimums," rezumē Menģelsone.
Tikšanās noslēgumā, apspriežot Latvijas prezidentūras ES Padomē jautājumus, Valsts prezidents un LDDK vienojās, ka nepieciešama savlaicīga sociālo partneru iesaiste prezidentūras sagatavošanā, izmantojot šo vēsturiski nozīmīgo laika periodu aktīvam darbam ne tikai pie ES aktuālu jautājumu risināšanas, bet arī Latvijai nozīmīgu jautājumu aktualizēšanas.
Tostarp minama vienlīdzīga pieeja vienotajam ES tirgum (arī valstīm ar salīdzinoši nelielu ekonomiku), sociālekonomiskās situācijas izlīdzināšanai dažādos ES reģionos un stabila vietējā darba tirgus izveidei valstīs, kuru iedzīvotāji līdz šim vienotā darba tirgus iespējas izmantojuši, lai dotos strādāt uz vadošajām ES valstīm.
Uz sarakstu
