Pirmā pusgada beigās kopbudžetā 275,9 miljonu eiro pārpalikums
Pārpalikums kopbudžetā šā gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar situāciju pērn pieauga par 40,3 miljoniem eiro.
Jūnijā tika saņemts būtisks atmaksu apjoms no Eiropas Komisijas par iepriekš īstenotajiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem. Tas pamatā sekmēja pārpalikuma pieaugumu valsts budžetā. Vienlaicīgi pašvaldību budžeta pārpalikums, salīdzinot ar situāciju pirmajā pusgadā pērn, samazinājās no 91,0 līdz 56,3 miljoniem eiro.
Kopbudžeta ieņēmumu izaugsmi turpināja veicināt nodokļu ieņēmumu pieaugums, taču, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pieauguma temps ir būtiski palēninājies veikto nodokļu likumu izmaiņu dēļ. Nodokļu ieņēmumu pieaugumu pamatā turpina nodrošināt iekšējais patēriņš, ko savukārt veicina vidējās darba algas pieaugums tautsaimniecībā. Kopējā nodokļu izpilde norit atbilstoši plānam, un būtisks plāna pārsniegums nav sagaidāms, informē FM.
Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, salīdzinot ar 2013.gada pirmo pusi, pieauga par 107,4 miljoniem eiro jeb 3,4%. Lielākais kāpums bija vērojams pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumiem (par 77,1 miljonu eiro jeb 9,6%) un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumiem (par 11,4 miljoniem eiro jeb 10,8%).
PVN ieņēmumu kāpums ir skaidrojams gan ar nodokļa iemaksu palielināšanos, pieaugot mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījumam, gan ar mazākām nodokļa atmaksām komersantiem. Mazākas PVN atmaksas gada pirmajā pusē būtiski ietekmēja janvāra dati, jo daļa atmaksu jau tika veiktas 2013.gada decembrī. Savukārt NĪN ieņēmumu pieaugumu veicināja nekustamā īpašuma kopējās kadastrālās vērtības pieaugums, kā arī iedzīvotāju savlaicīgi veiktā nodokļa nomaksa par visu gadu.
Darbaspēka nodokļu ieņēmumi sešos mēnešos tika iekasēti atbilstoši prognozētajam, tai pat laikā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu izpilde šā gada sešos mēnešos bija 89,5% no plānotā un salīdzinājumā ar pagājušā gada sešiem mēnešiem UIN samazinājās par 3,8 miljoniem eiro jeb 2%. Tas galvenokārt ir skaidrojams ar pārmaksātā nodokļa atmaksu palielināšanos, jo saskaņā ar UIN deklarāciju rezultātiem, neskatoties uz peļņas pirms nodokļiem pieaugumu 2013.gadā salīdzinājumā ar 2012.gadu, apliekamais ienākums, ņemot vērā nodokļu atvieglojumus un investēšanu pamatlīdzekļos, ir samazinājies.
Kopbudžeta izdevumos šā gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn kopumā ir vērojams pieaugums 3,1% apmērā, un tādās izdevumu pozīcijās kā atlīdzība, subsīdijas un dotācijas saglabājas noturīgs pieaugums jau no gada sākuma. Kopbudžeta izdevumi atlīdzībai šā gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusi pieauga par 54,2 miljoniem eiro jeb 6,4%, savukārt izdevumi subsīdijām un dotācijām - par 28,2 miljoniem eiro jeb 3,7% un izdevumi iemaksām ES budžetā - par 21,8 miljoniem eiro jeb 14,9%.
Kopbudžeta subsīdiju un dotāciju izdevumu pieaugumu būtiski ietekmēja izdevumi Veselības ministrijai, palielinoties dotācijai valsts komersantiem saistībā ar finansējuma pieaugumu ārstniecības personu darba samaksas paaugstināšanai, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai.
Izdevumu pieaugums ir vērojams arī pašvaldību budžetos, kas vienlaikus ar ieņēmumu samazināšanos, pamatā nenodokļu pozīcijā, ietekmēja pašvaldību budžetu pārpalikuma sarukumu šā gada pirmajā pusē, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn. Rīgas pašvaldības budžeta pārpalikums šā gada pirmajā pusē, salīdzinot ar 2013.gada pirmo pusi, samazinājās no 33,1 līdz 4,3 miljoniem eiro.
FM vērš uzmanību, ka kopbudžeta izdevumi līdzīgi kā iepriekšējos gados turpinās pieaugt arvien straujāk, tuvojoties gada pēdējam ceturksnim. Saskaņā ar prognozēm, kas tika sagatavotas šā gada aprīlī Latvijas Stabilitātes programmai, vispārējās valdības budžeta deficīts 2014.gadā ir sagaidāms 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta, taču, sākoties jaunajam budžeta sagatavošanas ciklam rudenī, novērtējums tiks aktualizēts.
Uz sarakstu
