Pētnieki: Daugavpils novada ezeru ekoloģiskā sistēma ir laba un vidēja
Pētnieku grupa izstrādā novada ezeru - Baltezeru, Mazo Kalupes, Koša, Sasaļu, Ļubastes, Riču, Sila, Luknas un Višķu - apsaimniekošanas stratēģiju, ko pašvaldība vēlāk iestrādās Ezeru apsaimniekošanas plānā. Pētījuma mērķis ir veikt hidrobioloģisko ekosistēmas novērtēšanu un zivju izpēti, izstrādāt ezeru un zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus katram ezeram, kā arī sagatavot rekomendācijas to apsaimniekošanai un situācijas uzlabošanai.
"Ūdens kvalitātes noteikšanā tika vērtēta zooplanktona, zoobentosa un ūdens augu klātbūtne, kas ir zivju barības bāze. Vasarā šajos ezeros veicām zveju, lai gūtu vispārēju priekšstatu par zivju un zivsaimniecisko stāvokli. Tāpat tika pētīta zivju barošanās un vecuma struktūra, lai saprastu, vai zivs konkrētā ezerā spēj izaugt līdz noteiktam zivsaimniecībā izmantojamam lielumam," skaidroja "Vides risinājumu institūta" galvenais pētnieks Matīss Žagars.
Pētnieki secinājuši, ka Mazajam Kalupes ezeram piemīt Latvijai raksturīga aina, ezerā dominējot raudām un asariem. Viņi iesaka ezeru apsaimniekot kopā ar Lielo Kalupes ezeru, jo tie ir savā starpā ir savienoti un tajos notiek zivju migrācija.
Līdzīga situācija ir arī Sila ezeram Skrudalienas pagastā un Sasaļu ezeram Sventes pagastā, kuri tika novērtēti kā ezeri ar potenciālu, lai gan pašlaik situācija varētu būt labāka un malu zvejniecības ietekme mazāka.
Baltezers Vaboles pagastā ir ļoti dzidrs un skaists ezers, bet ar nabadzīgu zivju populāciju, norādījuši zinātnieki. Tajā mīt daudz plaužu, mazāk asaru. Pētnieks skaidroja, ka Baltezers ir mazproduktīva sistēma, bet to ir vērts sargāt, jo ezeram ir liels tūrisma potenciāls tā vizuālā skaistuma dēļ.
Pētnieks stāstīja, ka izteikti liels cilvēku spiediens ir uz Koša ezeru Līksnas pagastā, kas turklāt ir diezgan ziedošs un ir ar vissliktāko ekoloģisko un zivsaimniecisko stāvokli. Šajā ezerā dominē sudrabkarūsas, kas ir unikāls gadījums Latvijā. Sudrabkarūsa ir Latvijā invazīva suga, kas rada ūdens saduļķošanos.
Pētnieki neesot pārliecināti, ka Līksnas pagasta Ļūbastes ezerā vispār ir vērts veikt kādas būtiskas apsaimniekošanas manipulācijas, jo tas ir dabas liegums putniem un iedzīvotājiem ļoti grūti pieejams. Tas ir zivīm nabadzīgs ezers - tajā varēja nozvejot tikai mazas sudrabkarūsiņas un lielā apjomā invazīvo sugu rotani. Pētnieks skaidroja, ka rotans ir visu ūdeņu bieds, jo ikvienā ūdenstilpnē, kur ir vērojama šī zivs populācija, izzūd viss dzīvais, ieskaitot gliemežus, dēles, vardes un zivis.
Kā labāko piemēru pētnieki minējuši Višķu un Luknas ezeru. Višķu ezers ir pārliecinoši bagātākais novada ezers, tāpēc tas varētu būt prioritāšu augšgalā, veidojot novada apsaimniekošanas plānu, viņi norādījuši. Tajā var sastapt lielus līņus, plaužus, raudas. Višķu ezers ir ceturtajā vietā Latvijā pēc asaru daudzuma. Lai gan spiediens no cilvēkiem ir jūtams, tas nav dramatisks. Luknas ezerā situācija ir nedaudz sliktāka, tomēr arī tas kopumā tiek vērtēts kā produktīvs un bagāts. Eksperti iesaka šos ezerus apsaimniekot vienoti, jo tie ir savā starpā savienoti un arī starp šiem ezeriem notiek zivju migrācija.
Vērtējot datus par Riča ezeru Demenes pagastā, pētnieku grupa konstatējusi, ka ezers pēc ekosistēmas ir līdzīgs Baltezeram, lai gan potenciāli tas varētu būt zivīm ļoti bagāts ezers. "Šim ezeram ir milzīgs potenciāls. Diemžēl jāatzīst, ka šo ezeru nav vērts apsaimniekot, ja nenotiek sadarbība ar Baltkrievijas pusi. Nav vērts laist ezerā zandartus par valsts naudu, lai baltkrievu kaimiņš tos izvārītu zupā. Jāsaprot, ka tā tūrisma potenciālam traucē arī atrašanās pierobežas joslā un tas, ka makšķerniekam visu laiku jādomā, lai nešķērsotu valsts robežu. Vienīgais risinājums varētu būt kopīgi pārrobežu sadarbības projekti ar Baltkrieviju, pretējā gadījumā veiktie pasākumi ir bezjēdzīgi," skaidroja Žagars.
"Vides risinājumu institūts" uzskata, ka ezeru kopējā ekoloģiskā sistēma ir vērtējama kā vidēja un laba, zivju "sabiedrība" - vidēji labā un vidējā stāvoklī. Tāpat norādīts, ka ezeriem izteikti trūkst tūrisma infrastruktūras, jo tikai atsevišķiem ir piebraucamās un laivu nolaišanas vietas.
"Jāsaprot, ka makšķernieki ir maksātspējīga publika. Alūksnes piemērs rāda, ka uz turieni dodas no visas Latvijas, jo ezerā ir noķeramas lielas zivis. Arī uz Višķu ezeru dosies, ja tajā varēs noķert lielu zandartu, tomēr tur ir tikai viena peldvieta, kas ir par maz," norādījuši pētnieki.
Tāpat secināts, ka maluzvejniecība novadā ir fragmentāra, bet regulāra. Pētnieki arī atzinuši, ka Daugavpils novads ir viena no retajām pašvaldībām, kurā ir atsevišķa Dabas resursu nodaļa, kuras viens no uzdevumiem ir ezeru apsaimniekošanas un attīstības jautājumi.
Apsaimniekošanas plāna izstrāde turpināsies līdz 10.decembrim un līdz tam dokuments ir atvērts dažādiem priekšlikumiem no pagastu pārvalžu, ezeru krastu īpašnieku, biedrību, vietējo iedzīvotāju un citu interesentu puses.
Uz sarakstu
