Pavļuts vairs nav gatavs atvērt elektrības tirgu mājsaimniecībām
"Šobrīd, vēlreiz rūpīgi izanalizējot visus faktorus, es neesmu gatavs valdībā virzīt pilnīgu liberalizāciju elektroenerģijas tirgū, kas bija iecerēta no 1.septembra, kamēr neesam raduši risinājumu, kā samazināsim obligātā iepirkuma komponentes (OIK) apjomu," intervijā laikrakstam "Diena" norāda ekonomikas ministrs.
Pavļuts atzīmē, ka savulaik lēmums par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām tika pieņemts, pirms tika iegūta pilna aina par enerģijas subsīdiju un elektrības cenu pieauguma prognozēm.
"Latvijas situācija neļauj vilkt paralēles starp Latvijas Gāzi un Latvenergo. Latvenergo brīžiem ir pārvaldīts politiski, un cenas, kas bijušas noteiktas patērētājam, ne vienmēr atspoguļojušas pilnas izmaksas. Līdz ar elektroenerģijas tirgus liberalizāciju cenas atklās pilnu izmaksu bāzi. Runājot par gāzes tirgu, tajā ir cita situācija, jo tur esam spiesti pirkt par monopola cenu no viena piegādātāja, turklāt gāzei ir pilnīgi cits cenas veidošanas mehānisms nekā elektrībai. Visumā elektrības tirgus cena jāatzīst par stabilu un zemu, elektroenerģijas dārdzību rada pārdales un sadales tīkla uzturēšanas izmaksas, kas ir ļoti lielas, ņemot vērā mūsu valsts samērā mazo patērētāju skaitu, kā arī OIK apjoms. Rezultātā katrai kilovatstundai izmaksu slogs sanāk diezgan liels. Arī OIK izmaksas augs diezgan strauji, ja neizdosies pieaugumu apturēt, bet ceru, kas tas izdosies," laikrakstam "Diena" stāsta Pavļuts.
Pavļuts sola, ka tiks izstrādāta shēma, kā pastiprināti kontrolēt elektroenerģijas ražotājus, paredzot, kādos gadījumos var zaudēt licenci, un tiks īstenoti pasākumi, kas vērsti uz atbalsta samazināšanu "Latvenergo" termoelektrocentrālēm. Iecerēti arī pasākumi, kas vērsti uz atbalsta mehānismu pārveidi tiem ražotājiem, kas strādā atjaunojamās enerģijas segmentā. "Mēģināsim izveidot arī OIK kompensācijas mehānismu, lai OIK slogu varētu samazināt dažādām patērētāju grupām," sola ministrs.
Uz sarakstu
