Pavasaris - ziedputekšņu alerģiju laiks

Foto: Pilseta24.lv
Foto: Pilseta24.lv

Pavasarī visraksturīgākā alerģija ir siena drudzis, jeb polinoze, kuru izraisa ar vēju apputeksnējamo augu putekšņi. Agri pavasarī alerģiju izraisa koku un krūmu ziedputekšņi - alkšņi, bērzs, papele, liepa, ozols, kļava.

Vasaras vidū graudzāles - timotiņš, skarene, auzene, kamolzāle, rudzi, u.c. No augu ziedputekšņu izraisītas alerģijas cieš gandrīz katrs trešais pilsētnieks. Alerģiju izraisa, galvenokārt, tie ziedputekšņi, kurus pārnēsā vējš - ar gaisa plūsmu ziedputekšņi var nokļūt simtiem kilometru tālu.

Alerģijas biežākās izpausmes
Ziedputekšņu alerģijas biežākās izpausmes ir iesnas (alerģiskais rinīts), aizlikts deguns, šķaudīšana, acu graušana, asarošana, var būt arī klepus un apgrūtināta elpošana. Jo lielāka ziedputekšņu koncentrācija gaisā, jo stiprākas būs alerģijas izpausmes.
{baneris}
Alerģijas simptomi pastiprinās arī sausā, karstā un vējainā laikā, turklāt pilsētā tie izteiktāki nekā laukos, jo savienojumā ar dūmiem un izplūdes gāzēm putekšņi kļūst īpaši agresīvi. Ziedputekšņu izraisītās iesnas nedrīkst atstāt bez ievērības, jo statistika liecina, ka 40% pacientu ar alerģisko rinītu pakāpeniski attīstās bronhiālā astma.

"Alerģija var skart praktiski jebkuru orgānu sistēmu. Atkarībā no tā, kur process norisinās, rodas dažādas sūdzības: nieze, šķavas, izdalījumi no deguna, acu asarošanu, apsārtums, smagākos gadījumos var uzliesmot astmas simptomi (elpas trūkums, klepus, īpaši naktīs un agrās rīta stundās, "sēkšana" krūtīs), parādīties izsitumi uz ādas utt.," skaidro alergoloģe Elīna Puķe.

Alerģijas diagnostika
Noskaidrot vai ir alerģija vai nē, kā tālāk rīkoties, šos jautājumus palīdzēs atbildēt speciālists - alergologs. Vizītē pie alergologa rūpīgi tiks ievāktas sūdzības par slimības sākumu, izpausmēm, kādi provocējošie faktori, kāda ir slimību un dzīves anamnēze, par alerģiskām slimībām ģimenē u.c. Alergoloģijā pilnīgas anamnēzes iegūšana ir viens no svarīgākajiem diagnostikas posmiem. Tā dod iespēju prognozēt konkrētas slimības diagnozi, iespējamās cēloņsakarības, slimības norises gaitu un vēlamo terapiju. Nepilnīga anamnēzes iegūšana stipri apgrūtina ārstniecības procesu (piemēram, bērnu pavada auklīte vai vecmamma, kuras par mazuļa veselības stāvokli kopš dzimšanas brīža nav un nevar būt pietiekoši informētas).

Alergologs individuāli izlems kādi papildus diagnostiskie izmeklējumi būtu jāveic. "Tie var būt ādas testi vai laboratori izmeklējumi (ņemot asins analīzes). Ādas testi ir visplašāk pielietotā izmeklēšanas metode alergologa praksē, jo tā ir vienkārša, ātra un droša izmeklēšanas metode," skaidro alergoloģe. Ja ir aizdomas par pārtikas alerģiju, tad alergologs var ieteikt rūpīgi rakstīt pārtikas dienasgrāmatu vismaz divas nedēļas, fiksējot simptomu izpausmes. Ja ir aizdomas par bronhiālu astmu, E.Puķe iesaka izdarīt elpošanas funkciju izmeklējumus - spirogrāfiju. Elpošanas funkcijas var noteikt ar datorizētas spirometrijas palīdzību. Šo izmeklējumu var izdarīt bērniem sākot no 5-7 gadu vecuma. Izmeklējuma laikā tiek konstatēts iespējamais bronhu sašaurinājums pirms un pēc zāļu līdzekļu ieelpošanas, tādējādi tiek noteikts bronhu paplašinošais efekts.

Profilaktiskie pasākumi, lai samazinātu alerģijas draudus
Pasaulē ir pētījumi, kas pierāda to, ka ar alerģijām daudz mazāk slimo tie cilvēki, kas uzturā lieto pēc iespējas veselīgāku un dabīgāku pārtiku, kā arī, visādi citādi ievēro veselīgu dzīvesveidu - dzīvo laukos, mājās, kas celtas no dabīgiem materiāliem, nelieto cilvēka veselībai un dabai kaitīgu sadzīves ķīmiju. Veselīgs uzturs un dzīvesveids ir alerģijas profilakses stūrakmens.

Alerģijas ārstēšana
Ja ir aizdomas par alerģiju, alergoloģe iesaka rīkoties sekojoši:
* Vispirms noskaidrojiet pret ko ir alerģija.
* Ja ir noskaidrots alerģijas izraisītājs, cik vien iespējams, jāierobežo saskari ar to, jo atkārtota kairinājuma dēļ alerģija var tikai palielināties un nostiprināties.
* Lietojiet ārsta ieteiktos medikamentus. Zāles pret alerģiju ir drošas un efektīvas, taču tās alerģiju pilnībā izārstēt nevar. "Medikamentu izvēle ir atkarīga no alerģijas veida un klīnisko simptomu smaguma. Ja ir vieglas slimības izpausmes, piemēram, lokalizēti niezoši izsitumi uz ādas, ārstēšanu varētu uzsākt ar lokāliem līdzekļiem - krēmiem, ziedēm. Smagākos gadījumos medikamenti jālieto iekšķīgi vai arī jāsaņem injekciju veidā. Astmas gadījumā medikamentus visbiežāk lieto aerosolu veidā," stāsta E.Puķe

Apsteidz alerģiju - ziedputekšņu prognoze e-pastā
Sākot ar šo pavasari ikviens cilvēks, kuram ir ziedputekšņu izraisīta alerģija, savā elektroniskajā pastkastītē var saņemt iknedēļas alerģiju izraisošo augu ziedēšanas prognozi. Lai saņemtu aerobioloģisko prognozi, jāpiesakās mājas lapā www.zied.lv.

Alerģisko augu ziedēšanas prognozi nosaka Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centra Aerobioloģiskajā dienestā. Īpaša ziedputekšņu koncentrācijas mērījumu ierīce ir novietota Rīgā, Raiņa bulvārī 19, uz Latvijas Universitātes ēkas jumta. Mērījumu dati atspoguļo situāciju 200 kilometru rādiusā. Jauna prognoze tiek sagatavota reizi nedēļā - trešdienās.

Arī zvanot uz Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centra informatīvo tālruni 67221064, iespējams uzzināt aerobioloģisko prognozi nākamajai nedēļai.

Šajā pavasarī atvērta arī jauna interneta mājaslapa, kurā var atrast plašu informāciju par astmas un alerģijas tēmām -
alergeo.lv.

 width=