Pagājušajā gadā cilvēki mazāk naudas līdzekļu tērējuši apģērba iegādei
Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie Mājsaimniecību budžetu apsekojuma rezultāti par privāto mājsaimniecību patēriņa izdevumiem liecina, ka 2009.gadā pirmoreiz ir novērots patēriņa izdevumu kritums un to apjoms nokrities nedaudz zem 2007.gada līmeņa.
Mājsaimniecībām, pielāgojoties ekonomisko resursu samazinājumam, ir mainījusies patēriņa izdevumu struktūra. Mājsaimniecības patēriņa izdevumi 2009.gadā, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, bija Ls 195, kas ir par 16% jeb par Ls 37 mazāk nekā 2008.gadā. To samazinājums 2009.gadā ir bijis samērā līdzīgs kā pilsētās, tā arī laukos.Patēriņa izdevumu samazinājums salīdzināmajās cenās bija pat nedaudz lielāks - par 19%, jo patēriņa cenas gada laikā vēl palielinājās par 3.5%. Joprojām patēriņa izdevumi lielāki bija pilsētās dzīvojošām mājsaimniecībām, kurās tie veidoja Ls 212 uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (Rīgā - Ls 236).
Patēriņa izdevumu struktūra 2009.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu ir mainījusies gandrīz visās grupās. Galvenā patēriņa prioritāte mājsaimniecībās bija izdevumi uzturam - vidēji 26.7% no visiem patēriņa izdevumiem, un to īpatsvars patēriņa izdevumos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (25.6%) ir palielinājies. Pārtikas izdevumu īpatsvara pieaugums mājsaimniecību patēriņa izdevumos vienmēr ir vērtējama kā negatīva parādība. Vienlaicīgi izdevumi pārtikai ir samazinājušies no Ls 59 līdz Ls 52 vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī (samazinājums par 12%).
Mājsaimniecības ievērojami ir taupījušas uz tādu izdevumu rēķina kā apģērbu un apavu iegāde (tie sarukuši - par 42%), tēriņi restorāniem, kafejnīcām un viesnīcām - par 34%, kā arī izdevumi mājokļa iekārtai, mājturības piederumiem un mājas uzkopšanai - par 29%. Ievērojami ir kritušies izdevumi arī transportam - par 25%.
Tajā pašā laikā mājsaimniecībām ir nācies maksāt vairāk par mājokli (2), ūdeni, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo. Šie izdevumi ir palielinājušies par 9%, kas galvenokārt saistīts ar šo pakalpojumu tarifu pieaugumu. Tādā pašā apjomā palielinājušies izdevumi izglītībai, kuru patēriņa cenas gada laikā pieauga par 18%. Savukārt izdevumu samazinājumu veselībai (par6.5%) ietekmēja to patēriņa cenu pieaugums par 18%.
Kopumā vidēji visās mājsaimniecībās tādi primārie izdevumi kā pārtika, mājokļa uzturēšana un komunālie maksājumi, transports, apģērba un apavu iegāde un veselība veidoja divas trešdaļas (66%) no kopējiem patēriņa izdevumiem.
{baneris}
Kā liecina apsekojuma dati, visaugstākais patēriņa izdevumu līmenis joprojām bija Rīgas mājsaimniecībās - Ls 236 uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kā arī Pierīgas reģionā - Ls195. Zemākie patēriņa izdevumi bija Vidzemē un Latgalē, kur tie nepārsniedza Ls 164 uz mājsaimniecības locekli mēnesī. Tomēr visstraujāk patēriņa izdevumi ir samazinājušies tieši galvaspilsētā (par 17%), bet sevišķi Pierīgas reģionā (par 23%).
Aplūkojot patēriņa izdevumus dažādās sociālekonomiskajās grupās, var secināt, ka salīdzinoši labāka situācija bija uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecībās, kurām patēriņa izdevumi sasniedza Ls 232 (vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī). Taču tieši šī mājsaimniecību grupa ir bijusi pakļauta pašam straujākajam patēriņa izdevumu samazinājumam - par 21%. Tajā pašā laikā pensionāru mājsaimniecībās patēriņa izdevumi faktiski saglabājušies 2008. gada līmenī (Ls 157 uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī).
Uz sarakstu
