No jaunā ES fondu perioda līdzekļiem varētu izmaksāt 100 miljonus eiro
Nākamgad paredzēts izmaksāt 300 miljonus eiro, bet pēc tam finansējuma apguves temps tiks kāpināts.
FM ES fondu Stratēģijas departamenta direktora vietnieks Boriss Kņigins intervijā aģentūrai LETA pastāstīja, ka pērn no ES struktūrfondu jaunā perioda finansējuma tika izlietoti 13,5 miljoni eiro, no kuriem deviņi miljoni eiro atvēlēti ceļu rekonstrukcijai, gandrīz pieci miljoni eiro izmaksāti jauniešu nodarbinātībai un 200 000 eiro - veselības tīklu attīstības vadlīnijām.
Savukārt šogad saskaņā ar piesardzīgiem aprēķiniem plānots veikt reālās izmaksas virs 100 miljoniem eiro, bet turpmākajos gados izmaksu apjomi augs. "Valdības un valdības vadītājas uzstādījums ir kāpināt tempu. Ekonomika atdziest, tādējādi ES finansējums un investīcijas uzņēmējdarbībā un arī infrastruktūrā būtu ļoti svētīgas," aģentūrai LETA sacīja FM ES fondu Uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne.
Piemēram, satiksmes sektorā 2014. un 2015.gadā tiek sākti projekti par gandrīz pusi no visa šim sektoram pieejamā finansējuma 2014.-2020.gada plānošanas periodā. Naudas plūsma ritēs līdz 2023.gadam, bet jau pirmajos gados tiek slēgti līgumi un tiek sākti projekti, skaidroja ES fondu Uzraudzības departamenta direktore.
Kņigins minēja, ka rīdziniekiem redzams projekts, kura īstenošana jau sākta, ir Salu tilta rekonstrukcija. Šis ir Satiksmes ministrijas projekts, kuru pašvaldība sāka par saviem līdzekļiem, bet pēc tam projekts tiks atlasīts un finansēts no ES fondiem. Satiksmes ministrija strādā arī pie pārējām aktivitātēm, kuras jāsāk pēc iespējas ātrāk. Ļoti apjomīgs projekts būs dzelzceļa elektrifikācija.
Vairākas ministrijas šogad plāno sākt arī citas aktivitātes. Uz priekšu virzījušies reģionālo ceļu rekonstrukcijas projekti, daudzi Labklājības ministrijas pasākumi, kas saistīti ar sociālo iekļaušanu, dažas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aktivitātes.
2014.-2020.gada plānošanas periodā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīcijas Latvijā plānotas 4,4 miljardi eiro. Līdzekļu ieguldījumus nosaka darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība".
Kņigins skaidroja, ka paiet zināms laiks no darbības programmas apstiprināšanas līdz projektu ieviešanai, jo ministrijām ir jāizdara priekšdarbi. Ministrijām ir jānodrošina plānošanas dokumenti, kas iepriekšējā ES fondu finansējuma apguves periodā nebija obligāti. Šoreiz ministrijām ir vairāk jāpamato konkrētās investīcijas. Pēc tam ir jāgatavo Ministru kabineta noteikumi, tie jāapstiprina, un tikai tad seko projektu atlase, līgumu slēgšana un projektu ieviešana.
Vaicāts par uzņēmējdarbības attīstīšanai un konkurētspējas celšanai paredzēto programmu virzību, Kņigins informēja, ka patlaban tiek gatavoti ieguldījumiem uzņēmējdarbībā nepieciešamie stratēģiskie plānošanas dokumenti.
Ieguldījumiem uzņēmējdarbībā šajā ES fondu apguves periodā ir divi lieli priekšnosacījumi - Viedās specializācijas stratēģija, kura pamato investīcijas inovācijās, un tirgus nepilnību analīze. EK prasa izmantot finanšu instrumentus, tāpēc uzņēmējdarbības atbalsta nauda lielākā apjomā tiks virzīta caur finanšu instrumentiem, un tos nepieciešams pamatot ar tirgus nepilnību analīzi, skaidroja Kņigins. Pašlaik IZM sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (EM) gatavo investīcijām inovācijās nepieciešamo dokumentu, bet EM strādā pie tirgus nepilnību analīzes. Tuvākajā laikā ministrijas šos dokumentus sagatavos, FM ar tiem iepazīstinās EK, kura šos dokumentus apstiprinās. Tad ministrijas sāks darbu pie konkrētajām programmām.
Finanšu instrumentu aktivitātes EM plāno sākt šī gada beigās un nākamā gada sākumā, kad jau notiks konkursi. Finanšu instrumentu aktivitātes - aizdevumu programmu, mikrokreditēšanu, garantiju programmu, akseleratoru programmu un citas - īstenos Apvienotā finanšu institūcija. Varbūt ne visi finanšu instrumenti gada beigās vai nākamā gada sākumā būs jau pieejami uzņēmumiem, jo šajās programmās vēl jāizvēlas starpnieki, paskaidroja FM amatpersona. Vienlaikus viņš atzīmēja, ka līdzekļi vēl ir pieejami finanšu instrumentos no 2007.-2013.gada plānošanas perioda. Finanšu instrumentu līdzekļus var izmantot atkārtoti, tādējādi tie vēl kādu brīdi nebeigsies.
Uzņēmējdarbības veicināšana ir viena no Latvijas prioritātēm jaunajā ES fondu plānošanas periodā. No fondu finansējuma uzņēmējdarbības veicināšanas aktivitātēs tiks ieguldīti 430,6 miljoni eiro, informē FM.
Uz sarakstu
