No 1.aprīļa par 54% pieaugs elektrības obligātā iepirkuma komponentes
No 1.aprīļa elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pieaugs par 54% - no 1,23 santīmiem līdz 1,89 santīmiem par kilovatstundu (kWh), paredz trešdien pieņemtais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes lēmums.
Kā skaidro regulators, galvenokārt pieaugumu noteica augstāka koģenerācijas stacijās izmantojamās dabasgāzes cena, kā arī būtiski palielinājies biogāzes, biomasas, kā arī vēja elektrostacijās saražotās enerģijas apjoms, jo darbību sākušas jaunas stacijas.
Koģenerācijas komponente no 2013.gada 1.aprīļa palielināsies no 0,94 santīmiem par kWh līdz 1,33 santīmiem jeb 0,0133 latiem par kWh, savukārt atjaunojamo energoresursu komponente pieaugs no 0,29 santīmiem par kWh līdz 0,56 santīmiem jeb 0,0056 latiem par kWh, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja SPRK preses pārstāve Daiga Reihmane.
Šīs izmaiņas ietekmēs lietotājus, kas elektrību pērk tirgū, jo tiem OIK jāmaksā atsevišķi papildus elektrības cenai un tīkla pakalpojumu maksai. Iepriekš AS "Latvenergo" vērtēja, ka OIK izmaiņu ietekme uz elektroenerģijas galalietotāju mēneša rēķiniem elektroenerģijas tirgus dalībniekiem ir robežās no 7% līdz 12%.
Lai gan mājsaimniecībām OIK pieaugums varētu būt 6% robežās, OIK izmaiņas patlaban ietekmi uz tarifiem neatstās, jo regulētie tarifi netiek mainīti.
OIK darbojas kā atbalsta veids elektrības ražotājiem atjaunojamās enerģijas stacijās un koģenerācijas stacijās. Elektrību no šiem ražotājiem par paaugstinātu tarifu iepērk "Latvenergo", savukārt starpību starp šo tarifu un tirgus cenu OIK maksājumu veidā sedz visi elektrības patērētāji proporcionāli savam patēriņam. OIK mainās katra gada 1.aprīlī atbilstoši iepirktajam apjomam un iepirktās elektroenerģijas cenām iepriekšējā gadā. Katra gada sākumā "Latvenergo" iesniedz informāciju SPRK, kas pārbauda atbilstību normatīvajiem aktiem, noteiktajiem atbalsta kritērijiem un izsniegtajām atļaujām, kā arī pieņem lēmumu par OIK apstiprināšanu.
Četru gadu laikā - no 2009. līdz 2012.gadam - kopējais OIK apmērs pieauga no 0,79 santīmiem par kWh līdz 1,23 latiem par kWh. Pēdējos trijos gados izmaiņas ir bijušas salīdzinoši nelielas - no 2010.gada aprīļa OIK bija 1,15 santīmi par kWh, no 2011.gada aprīļa - 1,17 santīmi par kWh, bet no 2012.gada aprīļa - 1,23 santīmi par kWh.
Kopumā 2012.gadā obligātajā iepirkumā no 335 elektrostacijām iepirktas 2 262 696 megavatstundas elektroenerģijas par kopējo summu 207 093 291 lats. Atbalsts virs tirgus cenas bijis 132 872 614 lati.
2011.gadā obligātajā iepirkumā pirkta elektrība par 176 228 450 latiem, bet 2010.gadā - par 161 973 932 latiem.
2012.gadā obligātajā iepirkumā 152 799 855 lati izmaksāti 81 koģenerācijas elektrostacijai, kas par kurināmo izmanto dabasgāzi, 29 328 110 lati izmaksāti 38 biogāzes elektrostacijām, 7 505 812 latu - 17 biomasas elektrostacijām, 7 586 504 lati - 53 vēja elektrostacijām, bet 9 873 008 lati - 146 mazajām hidroelektrostacijām.
Dabasgāzes koģenerācijas stacijām virs tirgus cenas atbalstā izmaksāti 93 368 684 lati, biogāzes elektrostacijām - 22 297 978 lati, biomasas elektrostacijām - 5 618 053 lati, vēja elektrostacijām - 4 262 619 latu, bet hidroelektrostacijām ar jaudu līdz pieciem megavatstundu 7 325 278 lati.
Kā pilsētas informācijas portālu tīklam Pilseta24.lv ziņoja Ekonomikas ministrijā, izveidotā starpministriju darba grupa OIK izmaksu turpmākai ierobežošanai un samazināšanai izstrādā priekšlikumus trīs virzienos – izsniegto atļauju apjoma samazināšanas, OIK maksājumu ierobežošanas un kompensējošu mehānismu izstrādes atsevišķām patērētāju grupām.
Ņemot vērā, ka OIK un elektroenerģijas kopējās cenas turpmāks pieaugums atstātu ietekmi uz visu ekonomiku un konkurētspēju, tajā skaitā pievienotās vērtības radīšanu, pēc iespējas ātrāk nepieciešams ieviest tādas politikas izmaiņas, kas nodrošinātu, ka Latvija efektīvi izmanto tās rīcībā esošos atjaunojamos energoresursus, bet vienlaikus tiek nodrošināta arī ekonomikas attīstība un novērsta iedzīvotāju dzīves līmeņa pasliktināšanās.
Risinājumu izstrādei un rīcības plāna sagatavošanai izveidotā starpministriju darba grupa šobrīd strādā trīs galvenajos virzienos:
* OIK saistību nepalielināšana - izsniegto, neīstenoto atļauju revīzija, stingrāku nosacījumu noteikšana jaunajiem projektiem, izejvielu auditu prasības;
* OIK samazināšana – regulārākas klātienes pārbaudes darbojošās stacijās, stingrāki atbalsta termiņi, piemēram, HES, kam atbalsts noteikts pirms Elektroenerģijas tirgus likuma pieņemšanas; atbalsta intensitātes pārskatīšana (atbalsta formulu pārrēķini), tostarp, attiecībā uz lielajām koģenerācijas stacijām;
* OIK izmaksu kompensējošu instrumentu izstrāde atsevišķām patērētāju grupām.
"Vēsturiski pieņemto lēmumu rezultātā šodien daudzi Latvijas uzņēmēji un mājsaimniecības ir spiestas pārmaksāt par atbalstu subsidētās enerģijas ražošanai. Strādājot pie sistēmas pārskatīšanas, ļoti skaidri redzam, ka iepriekšējie atbalsta politikas veidotāji nav analizējuši šo lēmumu ietekmi uz Latvijas patērētājiem, uz kuru pleciem ir uzliktas visas izmaksas par elektroenerģijas ražošanu no dabasgāzes un no atjaunojamajiem energoresursiem. Tikai tagad, sagatavojot ziņojumu valdībai, pirmo reizi tika veikts situācijas detalizēts izvērtējums un visi patērētāji varēja redzēt šo lēmumu sekas. Tāpēc no starpministriju darba grupas sagaidu skaidrus un drosmīgus priekšlikumus par nepieciešamo rīcību, lai apturētu OIK turpmāku pieaugumu," skaidro ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Kā Pilseta24.lv pavēstīja FM pārstāvji, darba grupai, kurā ietilpst Finanšu, Tieslietu un Labklājības ministrijas, kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāvji, detalizēts un izvērsts Elektroenerģijas pieauguma risku ierobežošanas rīcības plāns ir jāsagatavo līdz 1.aprīlim.
Uz sarakstu
