Nekvalitatīvām programmām augstskolās gadā tērēti 6,3 miljoni latu
Augstskolās veiktais 28 studiju virzienu izvērtējums rāda, ka, piemēram, tikai vienā no tiem – pedagoģijā no 74 programmām mazāk kā puse - tikai 33 ir kvalitatīvas, 30 - ar būtiskiem trūkumiem, bet 11 vispār jāslēdz un tur jau pašlaik bezjēdzīgi tiek iztērēti 440 tūkstoši budžeta naudas.
Starp visām 854 programmām tikai 589 (25465 studenti, 50 miljoni 70 tūkstoši latu no budžeta) ir pārliecinoši kvalitatīvas, 210 (3585 studenti, 5 miljoni 596 tūkstoši latu no budžeta) – tādas, kur vajadzīgi uzlabojumi, bet 55 (616 studenti, 740 tūkstoši latu no budžeta) – tādas, kas būtu jāslēdz. Sanāk, ka problemātiskām un pilnīgi nederīgām studiju programmām pašlaik tiek iztērēti 6 miljoni. Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis šo naudu turpmāk grib atdot kavalitatīvajām programmu vietām, mudinot studentus pārcelties tur.
"Mēs iegūstam principā skandalozu situāciju, ko ir grūti nosaukt, ka te vajadzētu būt lēnām pārmaiņām. Padomājiet, mēs tātad taisīsim lēnas pārmaiņas un, principā, nākošajā gadā arī to pašu turpināsim. Es kā ministrs nevaru to! Piedodiet! Es nevaru tā darboties, ka šādā veidā mēs to darām," sacīja Ķīlis.
Viņš piedāvā jau tūlīt grozīt valdības noteikumus augstskolu akreditācijai. Turpmāk to veiktu nevis lokāla Latvijas institūcija, bet starptautiski atzītu ekspertu grupa un sāktu to darīt jau no nākamā mācību gada. Tiktu grozīts arī Augstskolu likums, nosakot, ka augstskolām jāveido padomes, kur 2/3 locekļu jābūt ne no attiecīgās augstskolas vidus, kas novērstu pasniedzēju savtīgumu un rektoru autoritārismu. Augstskolās bez ierobežojuma varētu veidot programmas, kas ļautu studēt un pasniegt visās Eiropas Savienības valodās. Panākot, ka pēc nepilniem 2 gadiem ārvalstu studentu skaits ir vismaz 10%, bet ārvalstu pasniedzēju skaits – vismaz 5%.
Doktorantūra un lielā mērā arī maģistru studijas notiktu angliski, kas ļautu palielināt vietējo studentu konkurētspēju ārvalstīs. Līdz 2014.gada 1.septembrim valsts dibināto augstskolu un koledžu skaits samazinātos uz pusi. Zinātnes jomā pēc pusgada līdzīgi kā augstskolas būs izvērtēti neproduktīvie institūti, nosakot, kurus no tiem valsts vairs nefinansēs. Toties pārējie, labi strādājošie saņems vairāk naudas un doktorantus pilnībā apmaksās tikai no valsts līdzekļiem.
Ķīlis arī gatavs piedzīvot savu kā politiķa nāvi, lai tikai izglītības reformu iekustinātu. "Iespējams, tas ir saistīts ar to, kā es runāju.. Un tā varbūt ir mana problēma, jo es nerunāju: ,"Kā Jūs, augsti godātais rektor, tikko minējāt," - tas nav mans stils! Un pieņemu, ka tā ar viņiem līdz šim nav runāts.. varbūt tā arī ir kāda daļa. Bet es nemāku savādāk! Es nemāku! Tā es runāju. Es esmu pats no tās jomas, tas varbūt arī ir faktors," "Nekā personīga" sacīja ministrs.
"Tā būtu skaista nāve, ja jūs gribat.. Ja es nolauztu kaklu uz šo te pasākumu, ja tas izkustētos un sāktu velties, es būtu domājis, ka es neesmu lieki notērējis šo laiku. Šo ļoti grūto un nepateicīgo laiku. Bet tad es uzskatītu, ka es būtu kaut ko izdarījis. Nopietni. Tas nav mans uztraukums. Tādēļ – ja jūs gribat "kamikadzi", tad jums, lūdzu, šeit ir. Mani maz uztrauc, kas būs pēc tam," viņš piebilda.
Uz sarakstu
