Nav izpildīti vairāki ēnu ekonomikas apkarošanas plāna uzdevumi
26.februārī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts FM sagatavots informatīvais ziņojums par Pasākumu plānā ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.-2013.gadam iekļauto uzdevumu izpildes gaitu. Plānā kopumā ir iekļauti 66 pasākumi, no kuriem pilnībā izpildīti 63.
"Ēnu ekonomikas apkarošanā pēdējos gados ir ieguldīts nozīmīgs darbs, taču izaicinājumus saredzam arī turpmāk. Mazinoties ēnu ekonomikai, valdība arvien aktīvāk varēs atbalstīt sociāli mazāk aizsargātos Latvijas iedzīvotājus un stiprināt mūsu uzņēmēju konkurētspēju, sekmējot uzņēmējdarbības vides sakārtošanos," norāda finanšu ministrs Andris Vilks.
Nozīmīgs ēnu ekonomikas apkarošanas pasākums ir apstiprināta koncepcija par mazo uzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu konsolidāciju un vienkāršošanu, kurā ir izvērtēta ārvalstu pieredze nodokļu uzlikšanā mazajiem uzņēmumiem, analizēti Latvijas nodokļu režīmi mazajiem uzņēmumiem un aplūkoti iespējamie mazo uzņēmumu nodokļu maksāšanas režīmu konsolidācijas un vienkāršošanas pasākumu varianti un risinājumu īstenošanas termiņi.
Lai ierobežotu iespējas ļaunprātīgi izvairīties no nodokļu maksāšanas, Saeimā ir pieņemti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kuru mērķis ir novērst mikrouzņēmumu nodokļa režīma izmantošanu nodokļu plānošanai. Tāpat Saeimā pieņemti grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām, lai turpmāk darījumus vērtētu kopumā, neraugoties uz to, ka katrs atsevišķs darījums neliecina par izvairīšanos no nodokļa nomaksas, Pilseta24.lv norādīja Kaunese.
Lai novērstu korupcijas iespējas un nodrošinātu pilnvērtīgu kontroles funkciju veikšanu, MK ir iesniegts informatīvais ziņojums par kontrolējošo iestāžu kapacitātes izvērtējumu. Ziņojumā norādīti iestāžu iesniegtie priekšlikumi sankciju adekvātuma uzlabošanai, kā arī priekšlikumi cilvēkresursu, darba samaksas un kvalifikācijas jomā.
Izvērtējot šobrīd izveidotās informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas valsts pārvaldes iestādēs, naudas plūsmas veidu un nodokļu uzskaites kārtību, ir secināts, ka tuvākajā laikā nav iespējams ieviest vienotu kontu nodokļu maksājumu samaksai un atmaksai, ņemot vērā būtiskās izmaksas IT sistēmu pielāgošanai, kā arī sarežģītību normatīvo aktu saskaņošanai.
Kā Pilseta24.lv informēja Kaunese, FM piedāvā sākt ar akcīzes nodokļa valsts budžeta kontu skaita samazināšanu 2014.gadā, paredzot samazināt akcīzes nodokļa maksājumu kontu skaitu no pašreiz esošajiem 58 uz 12 kontiem (seši konti – iekšzemes maksājumiem un seši konti – maksājumiem, importējot preces), proti, vienu kontu katram akcīzes preču veidam (naftas produktiem, alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, kafijai, bezalkoholiskajiem dzērieniem un dabas gāzei).
Šādu risinājumu būtu iespējams realizēt ar nelielām izmaiņām normatīvajos aktos.
Risinājums, lai nodrošinātu iespēju nodokļu maksātājam veikt nodokļu maksājumus vienā norēķinu kontā, kur nodokļu ieņēmumu sadale pa attiecīgajiem budžeta veidiem tiktu nodrošināta automātiski bez nodokļu maksātāja papildu darbībām, ir ieviešams ilgtermiņā.
Uz sarakstu
