Naudas zīmes: par ko stāsta īpašie vienlatnieki (video)
"Es domāju, ka tas ir visveiksmīgākais Latvijas Bankas projekts" tā saka kolekcionārs Madis Gerbaševskis.
Atšķirībā no jubilejas un piemiņas monētām, kas tiek kaltas no dārgmetāliem – zelta vai sudraba – šie mazie īpašie vienlatnieki ir no vara un niķeļa sakausējuma, kas tādējādi padara tos pieejamus ikvienam, kurš vēlas tos krāt un atlikt tālākai nākotnei. Arī attēlu motīvi mazajiem vienlatniekiem atšķiras no cēlmetāla monētām – tos rotā dažādi mums ierasti un mīļi tēli, kas iesakņojušies latviešu folklorā, kamēr zelta un sudraba monētas rotā ar Latvijas vēsturi, personībām, jubilejām, mūsu nācijas izcilajām vērtībām saistīti simboli un tēli.
Īpašo vienlatnieku programma aizsākās ar nu jau mums ierasto standarta viena lata monētu - lasi - tālajā 1992.gadā. Bet pamazām lasim pievienojās stārķis, sniegavīrs, skursteņslauķis, Sprīdītis, baravika un citi tēli. Kopumā tagad apgrozībā vai arī kolekcionāru albumos un kastītēs atrodami 18 dažādu veidu vienlatnieki. Nejauši aizsākusies, tā tomēr jau ir paspējusi iemantot cilvēku mīlestību.
Apgrozībā vai kolekcionāru albumos atrodami 18 dažādi vienlatnieki.
"Ir bijuši gadījumi, kad man jautā – kāpēc tas ir vajadzīgs? Es aicinu šos cilvēkus atnākt dienu vai divas pēc monētas laišanas apgrozībā un pavērot rindas pie mūsu kasēm. Pavisam šobrīd mums ir 17 īpašās viena lata apgrozības monētas, lasi pieskaitot jau 18. Un ja sākumā mēs izlaidām pa vienai monētai gadā, tad pēdējos gadus jau ir pa divām monētām. Un tirāžas arī ir palielinātas. Ja sākotnēji bija skudra un stārķis - ceturtdaļmiljons, tad tagad jau ir vesels miljons no katras monētas," uzsver Latvijas Bankas Monētu daļas vadītāja Maruta Brūkle.
Mūsu kultūras, mākslas, arhitektūras dārgumi iemūžināti sudrabā lietajās piemiņas un jubilejas monētās, kas regulāri plūc laurus starptautiskās izstādēs, tā nesot pasaulē Latvijas vārdu. Pamatvērtības esam izlēmuši ielikt un ievērtēt smagākos svaru kausos. Tomēr latvieši patiešām ir viena no tā retajām nācijām Eiropā, kas joprojām ir saglabājusi vienu no ciešākajām saitēm ar dabu. Kā saka, ne tikai latvieši lielākoties cēlušies no laukiem, bet joprojām daba, dzīvnieki, putni un lauku sadzīves ainas, tradīcijas un priekšmeti, aura, kas ap to, mūs dziļi skar un aizkustina. Tāpēc vienlatniekos, apkopojot tautas ierosmi, publisku konkursu rezultātus un labāko monētu dizaina speciālistu redzējumu, iemūžināti tieši šie katram un visiem kopā vislabāk saprotamākie, tuvākie un emocionālākie tēli.
Vairāk par ekonomikas aktualitātēm skatieties katru otrdienu LTV-1 kanālā plkst.22.45 raidījumā "Naudas Zīmes".
Uz sarakstu
