Nākamā gada budžeta izdevumi būs par 10,6 miljoniem eiro lielāki
Otrdien, 17.martā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2016., 2017. un 2018.gadam, kā arī bāzes izdevumos neiekļauto ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegto pasākumu sarakstu. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2016.gadam aprēķināti 5,61 miljarda eiro apmērā, 2017.gadam - 5,615 miljardu eiro, savukārt 2018.gadam - 5,64 miljardu eiro apmērā.
Salīdzinājumā ar apstiprinātajiem izdevumiem likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam" 2016.gadam izdevumi attiecīgi palielināti 10,6 miljonu eiro apmērā, 2017.gadam palielināti 16,2 miljonu eiro apmērā. 2018.gadam bāzes izdevumi noteikti par 40,1 miljonu eiro vairāk salīdzinājumā ar apstiprināto 2017.gada ietvaru.
Reirs atzina, ka nākamgad budžeta bāzes izdevumi augs par 10,6 miljoniem eiro, no tā lielākais pieaugums - 6,5 miljoni eiro - būs pašvaldību izlīdzināšanas fondam.
Ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm nākamā gada bāzes izdevumi nodrošināti 2015.gada valsts budžeta līmenī. To ietvaros ir palielināti izdevumi atbilstoši valdības lēmumiem, savukārt samazināti atsevišķi vienreizējie pasākumi.
"Situācija ārējā vidē saglabājas ļoti nestabila, tādēļ Latvijas ekonomikas turpmākā attīstība lielā mērā būs atkarīga no faktoriem, kurus Latvija nevar ietekmēt. Ņemot vērā ārējās ekonomiskās vides pasliktināšanos, Finanšu ministrija ir pazeminājusi ekonomiskās izaugsmes prognozes. Tās būs jāņem vērā, veidojot nākamā gada budžetu," uzsvēra finanšu ministrs.
Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempa prognoze 2015.gadam samazināta no 2,8% līdz 2,1%, savukārt 2016.gadam - no 3,3% līdz 3,0%. Ņemot vērā tendences pasaules izejvielu tirgos, inflācijas prognoze 2015.gadam ir pazemināta no 2,4% uz 0,4%, bet inflācijas prognoze 2016.gadam - no 2,5% uz 1,9%. Šīs prognozes būs pamatā Stabilitātes programmai, kuru Latvija plāno iesniegt Eiropas Komisijai līdz šī gada 15.aprīlim.
Galvenie riski Latvijas ekonomikai joprojām ir ģeopolitiskā situācija reģionā un jaunu savstarpēju sankciju draudi starp Eiropas Savienību (ES) un Krieviju, kā arī ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Krievijā un Krievijas rubļa vērtības kritums. Papildus tam izaugsme eirozonā arvien ir salīdzinoši vāja, un nevar izslēgt jaunus satricinājums finanšu tirgos. Būtiski atzīmēt, ka šie riski palielina nenoteiktību un vieš piesardzību patērētājos, kā arī uzņēmējos, tādējādi ietekmējot arī iekšējo patēriņu.
Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, Finanšu ministrija rīkoja diskusijas ar makroekonomikas ekspertiem no Latvijas Bankas (LB), Ekonomikas ministrijas (EM) un komercbankām. Finanšu ministrijas redzējums par ekonomikas attīstību 2015. un 2016.gadā sakrīt ar LB un EM prognozēm. Atjaunotās makroekonomisko rādītāju prognozes prezentētas arī Starptautiskajam Valūtas fondam, Eiropas Komisijai un Fiskālās disciplīnas padomei.
Tomēr Finanšu ministrija norāda arī uz pozitīviem faktoriem, kas var veicināt straujāku ekonomikas attīstību. Kā būtiskākie pozitīvie minami zemās naftas cenas, Eiropas Centrālās bankas sāktā vērtspapīru iegādes programma, Eiropas Komisijas investīciju plāna īstenošana, kā arī "KVV Liepājas metalurga" darbības atjaunošana.
Uz sarakstu
