Ministrijas nākamgad no budžeta papildus lūgs nepilnu pusmiljardu latu
Sagaidāmais līdzekļu pieprasījumu apjoms līdz 26.jūlijam, kad ministrijām jāiesniedz savi priekšlikumi par izdevumiem, visticamāk, pieaugs, jo vairākās ministrijās informācija par plānotajiem papildu izdevumiem vēl nav apkopota. Tomēr jau tagad skaidrs, ka ministrijas iegūs tikai salīdzinoši nelielu daļu no cerētā, jo Finanšu ministrija (FM) paredz, ka nākamā gada budžetā papildus prioritātēm varētu būt pieejami vien 50–60 miljoni latu.
Finanšu ministrs Andris Vilks (V) uzsver, ka šī gada budžeta lielākā prioritāte ir ienākumu nevienlīdzības mazināšana sabiedrībā, un norāda, ka, atbalstot šo prioritāti, FM rosina minimālās algas palielināšanu līdz Ls 225, neapliekamā minimuma diferencēšanu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām paaugstināšanu. "Veidojot nākamā gada budžetu, šiem jautājumiem ir jābūt prioritātei numur viens," norāda Vilks, kura vadītā ministrija nākamgad plāno atvēlēt lielākus līdzekļus arī ēnu ekonomikas apkarošanai, eiro ieviešanai un fiskālās disciplīnas nodrošināšanai.
Vadoties no šī gada budžeta prioritātēm, labas izredzes saņemt cerēto ir arī Labklājības ministrijai (LM), kura nākamgad 30,5 miljonus latus atvēlēs pensiju indeksācijai, bet vēl 37,8 miljonus latu plāno atvēlēt cilvēku ar invaliditāti un ģimeņu ar bērniem atbalstam. Ministrijas priekšlikums paredz vecāku un bērna kopšanas pabalstu sistēmu. LM rosina paaugstināt bērna kopšanas pabalsta apmēru no Ls 100 līdz 140 mēnesī un pagarināt tā izmaksas laiku līdz bērna 1,5 gadu vecumam, kā arī no 100 līdz 150 latiem mēnesī palielināt pabalsta apmēru cilvēkiem ar invaliditāti, kuriem nepieciešama kopšana.
Veselības ministrija (VM) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kuras no nākamā gada budžeta plāno pieprasīt papildu finansējumu attiecīgi 66 miljonu latu un 94,4 miljonu latu papildfinansējumu, uzsver, ka starp to nozīmīgajām prioritātēm ir pedagogu un ārstniecības personāla atalgojuma palielināšana. Papildus tam VM vēlas palielināt finansējumu neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, atjaunot kompensācijas apmēru līdz medikamentiem, tostarp tiem, kas paredzēti C hepatīta un HIV ārstēšanai, kā arī segt zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu deficītu.
IZM 21,3 miljonus latu cer novirzīt zinātnes finansējumam, 29,7 miljonus latu – augstskolu finansēšanai, bet 2,8 miljonus latu - skolēnu peldētapmācības nodrošināšanai. Kultūras ministrija lēš, ka papildus lūgs aptuveni 32 miljonus latu, kurus plāno lietot starptautiskajai sadarbībai, diasporas atbalstam un radošo un kultūras industriju atbalstam.
Ekonomikas ministrija (EM), kuras papildu prasījumu apjoms veido 56 miljonus latu, nākamgad lielākos līdzekļus - 29 miljonus latu - pieprasījusi elektroenerģijas ražošanas atbalsta fondam, ar kura palīdzību tā plāno ierobežot elektrības tarifā iekļautā subsīdiju jeb obligātās iepirkuma komponentes apjoma turpmāku pieaugumu. Vēl aptuveni 10 miljonus latu EM lūgusi līdzinvestīcijām industriālās infrastruktūras sakārtošanai, bet 4,3 miljonus – mājokļu energoefektivitātes veicināšanas pasākumiem.
Satiksmes ministrijas (SM) pieprasījums bijis viegli prognozējams - no ministrijas pieprasītajiem 33,9 miljoniem latu 28,9 miljoni latu prasīti autoceļiem. Ministrijas tēriņi paredzēti arī ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīklam, universālā pasta pakalpojuma izmaksu kompensēšanai un "Rail Baltica II" kopuzņēmuma izveidei.
Iekšlietu ministrija (IeM) vismaz aptuveni 25 miljonus latu lūgs ugunsdzēsēju autoparka atjaunošanai un aptuveni 700 000 latu - fotoradaru iegādei.
Savukārt Aizsardzības ministrija tēriņus par 31 miljonu latu vēlas palielināt, lai uzlabotu kiberdrošību, attīstītu jaunsargu kustību un veidotu Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru Rīgā.
Uz sarakstu
