Miljards pie iedzīvotājiem nonāk aploksnēs
To, ka par vienu no Latvijā jūtamākajām ēnu ekonomikas izpausmēm jāuzskata darba samaksa, no kuras netiek maksāti nodokļi, jeb tā dēvētās aplokšņu algas, apstiprina gan valsts iestāžu, gan privātā sektora ekonomikas analītiķi, gan arī uzņēmēji. Tomēr ekonomistu pētījumi liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā krietni pārsniedz summu, kas tiek samaksāta strādājošajiem, apejot nodokļus. Ekonomists Arnis Sauka, kurš analizējis ēnu ekonomiku Latvijā, Lietuvā un Igaunijā un kopā ar finanšu analītiķi Tāli Putniņu izstrādājis pētījumu "Baltijas valstu pelēkās uzņēmējdarbības indekss 2011", pieļauj, ka lielu daļu no strādājošajiem nesamaksātās pelēkās naudas uzņēmēji iegulda biznesa attīstībā.
Vidējā neto alga Latvijā ir 298,3 lati, liecina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenās ekonomistes Agneses Bičevskas veiktais pētījums par darba samaksu Rīgā un Latvijas reģionos, norāda laikraksts "Diena". Vidēji viena ceturtā daļa no neto algas jeb 74,6 lati ir summa, ko strādājošie Latvijas iedzīvotāji papildus oficiālajai algai saņem aploksnē, uzskata A. Bičevska. Šāds aprēķins ļauj secināt, ka gadā vidēji viens strādājošais Latvijas iedzīvotājs aploksnē saņem 895,2 latus, bet kopumā visi mūsu valsts strādājošie cilvēki, kuru skaits pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada 3.ceturksnī bija 905 100, – apmēram 810,2 miljonus.
Savukārt pētījuma "Baltijas valstu pelēkās uzņēmējdarbības indekss 2011" autors ekonomists Arnis Sauka laikrakstam "Diena" norāda, ka aploksnēs iedzīvotāji saņem vairāk – klāt pie oficiālās samaksas vēl nevis ceturtdaļu, bet gan trešdaļu jeb aptuveni 33% no neto algas. Tas nozīmē, ka mēnesī vidēji viens strādājošais Latvijas iedzīvotājs saņem 98,4 latus aploksnē, bet gadā šī summa ir 1180,8 lati. Arņa Saukas piedāvātā formula ļauj secināt, ka kopumā Latvijā strādājošajiem aploksnēs tiek samaksāts nedaudz vairāk nekā viens miljards latu.
Uz sarakstu
