Marcinkēvičs: lēmums paaugstināt azartspēļu nodokli ir nepārdomāts
"Tas ir ir klaji populistisks un vērsts tikai uz atsevišķu politisko spēku vēlmi par katru cenu iegūt popularitāti pirms nākamā gada Saeimas vēlēšanām," komentējot vakar slēgtajā sēdē pieņemto valdības lēmumu, norāda LSBA padomnieks.
LSBA veiktie aprēķini liecina, ka, paaugstinot azartspēļu nodokli par 10%, kopējie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā no azartspēļu nozares varētu samazināties par aptuveni trīs miljoniem latu 2014.gadā.
2013.gada pirmo sešu mēnešu nozares rezultāti liecina, ka nodokļu ieņēmumu plāns nav izpildīts un azartspēļu ieņēmumu pieaugums bija tikai 2,8 % salīdzinot ar pagājušo gadu. Savukārt vidējie ieņēmumi no viena spēļu automāta un spēļu galda ar katru ceturksni arvien vairāk samazinās. Pirmajā pusgadā vislielākais ieņēmumu pieaugums gandrīz 40% apmērā bija izlozēm.
"Finanšu ministrijas (FM) piedāvājumā ir būtiska pretruna, jo nav iespējams samazināt azartspēļu nozari un vienlaikus plānot iegūt vairāk nodokļu valsts budžetā. Turklāt 2015. un 2016.gadā FM prognozē, ka papildus tiktu iegūti 1,9 miljoni latu katru gadu, kas nozīmē, ka valdība pat plāno azartspēļu nozares pieaugumu," skaidro Marcinkēvičs.
Viņš akcentē, ka atšķirībā no citām nozarēm, kur nodokļu paaugstinājumu ir iespējams kompensēt, palielinot pakalpojuma vai produkta cenu, azartspēļu nozarē tas nav iespējams, jo azartspēļu pakalpojumam nav noteiktas cenas. Tas nozīmē, ka nodokļu palielinājums radīs neplānotus izdevumus, kurus uzņēmēji optimizēs, samazinot spēļu iekārtu skaitu un atlaižot darbiniekus.
Samazinoties automātu skaitam, viennozīmīgi samazināsies arī azartspēļu nodokļu ieņēmumi valsts budžetā, jo azartspēļu nodoklis tiek maksāts par katru spēļu automātu un spēļu galdu. FM nav ņēmusi vērā arī fiskālo ietekmi uz valsts budžetu saistībā ar citiem azartspēļu uzņēmumu maksātajiem nodokļiem.
Papildu izdevumus un nepieciešamību optimizēt izdevumus radīs arī pāreja uz eiro, kas, pēc uzņēmumu aprēķiniem, kopā varētu nozarei izmaksāt apmēram divus miljonus latu.
Nodokļu paaugstināšana ir jāskatās arī kontekstā ar valdības ieceri ieviest vienotu azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmu no 2019.gada, norāda LSBA padomnieks, piebilstot, ka šīs sistēmas ieviešana azartspēļu uzņēmumiem prasīs ļoti lielas investīcijas un uzņēmumi jau tagad ir sākuši gatavoties jauno prasību ieviešanai.
Nodokļu paaugstināšana ļoti sarežģīs jaunās sistēmas ieviešanu, un iespējams, ka būs uzņēmumi, kas to finansiāli nevarēs izdarīt. Turklāt noslēgtā vienošanās starp FM un LSBA paredz pārskatīt jaunās sistēmas ieviešanas laiku, ja tiek paaugstināti azartspēļu nodokļi.
Lai arī azartspēļu nozares apgrozījuma līmenis joprojām nav sasniedzis 2006.gada līmeni, nodokļu pieaugums pēdējo trīs gadu laikā ir bijis vairāk nekā 35%.
Uz sarakstu
