Maizīti apstiprina SAB vadītāja amatā - papildināts
Saeima ceturtdien, 14.martā, Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amatā iecēla Jāni Maizīti, pilsētas informācijas portālu tīklam Pilseta24.lv pavēstīja Saeimas Sabiedrisko attiecību birojā.
Par Maizīti balsoja 59 deputāti, pret bija 31 deputāts.
Aģentūra LETA vēsta, ka Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Valdis Zatlers (RP), uzrunājot Saeimu, aicināja atbalstīt Maizīša iecelšanu šajā amatā, uzsverot, ka komisijai pēc Maizīša iztaujāšanas neradās šaubas par viņa kompetenci vadīt SAB, bet, tieši otrādi, radās pārliecība, ka Maizītis ir spējīgs to darīt profesionāli. Zatlers arī pauda viedokli, ka Maizītim ir nevainojama reputācija, viņš ir politiski neitrāls kandidāts un nav uzpērkams.
Savukārt SC frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins norādīja, ka SAB direktora amats ir viens no svarīgākajiem valstī, jo SAB ir iestāde, kas lemj par pielaidi valsts noslēpumam, bez kuras nav iespējams ieņemt virkni svarīgu amatu. Tieši SAB direktoram ir galavārds par to, vai piešķirt pielaidi valsts noslēpumam, teica Agešins.
Viņš pauda pārliecību, ka negatīvs balsojums par šo kandidatūru vienkārši nav iespējams, un vislielākais paradokss esot tajā, ka "šodien mēs lemsim par Jāni Maizīti, bet rīt Jānis Maizītis lems par mums". Agešins arī piebilda, ka Maizītis ir kompetents savas jomas profesionālis, tomēr SC frakcijā par šo jautājumu esot ļoti dažādi viedokļi.
Maizītis pēc iecelšanas amatā žurnālistiem sacīja, ka pozitīvi vērtē to, ka SAB direktors ievēlēts savlaicīgi, līdz ar to iespējama loģiska lietu pārmantojamība. Maizītis vispirms plāno tikties ar pašreizējo SAB vadītāju Jāni Kažociņu, kā arī plāno iepazīties ar SAB darbiniekiem, jo visus nepazīst.
Maizītis pieļāva, ka jaunajā amatā varētu iejusties pusgada laikā, tad arī sāks strādāt pie Operatīvās darbības likuma un valsts noslēpumu pielaižu sistēmas. Tāpat Maizītis solīja pārdomāt visus deputātu izteiktos vēlējumus. Veturtdienas debašu laikā dzirdētos deputātu kritiskos izteikumus Maizītis komentēt nevēlējās, norādot, ka tas ir parlamentāriešu viedoklis, kuru viņiem ir tiesības izteikt.
Atbildot uz deputātu vēlējumu vairāk komunicēt ar sabiedrību un kritiku par pārliecinošas vīzijas trūkumu par SAB nākotni, Maizītis skaidroja, ka biroja darbība nosaka slepenību, līdz ar to tas ir jautājums par samērojamību - ko var pateikt un kādā kontekstā.
Maizītis jau iepriekš norādījis, ka SAB direktora lēmumu par pielaides valsts noslēpumam nepiešķiršanu būtu jāļauj pārsūdzēt divreiz - abas reizes gan Ģenerālprokuratūras līmenī. Viņš arī uzskata, ka personas, kurām tiek atteikta pielaide valsts noslēpumam, vajadzētu "kaut kādā mērā informēt par argumentiem", kamdēļ pieņemts šāds lēmums.
Jaunieceltais SAB vadītājs iepriekš paudis viedokli - ja par kādu SAB darbinieku publiski parādās šaubas raisoša informācija, tad noteikti ir jāveic pārbaude. Gadījumā, ja pēc pārbaudes darbinieks turpina veikt darbu, tad iespēju robežās sabiedrībai ir jāpaskaidro, kāpēc viņam ir iespēja turpināt darbu.
Jaunieceltais SAB direktors tāpat iepriekš izteicis pieļāvumu, ka nepieciešams veidot jaunu operatīvās darbības regulējošu likumu.
Pilseta24.lv jau vēstīja, ka Nacionālās drošības padome piektdien, 1.martā, SAB direktora amatam nolēma virzīt Maizīti.
Maizītis pirms apstiprināšanas SAB direktora amatā ieņēma Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieka un Nacionālās drošības padomes sekretāra amatu, 10 gadu bijis ģenerālprokurors, strādājis par virsporkuroru un izmeklētāju, tieslietu ministra padomnieku, kā arī ieguvis plašu starptautisko pieredzi. Jaunajam SAB direktoram ir jurista maģistra grāds, kas iegūts Latvijas Universitātē (LU). Pašlaik Maizītis studē arī LU Juridiskās fakultātes doktorantūrā.
Pašreizējā SAB direktora Jāņa Kažociņa pilnvaru termiņš amatā beidzas šī gada 2.maijā.
Uz sarakstu
