LTRK prezidents uzņēmumu un valsts tiesvedības procesu problemātiku saskata valsts pārvaldē
Pēc viņa domām, situācija, ka pēdējā laikā aktuāli kļūst uzņēmumu un valsts tiesvedības procesi, liek secināt, ka problēmas cēlonis meklējams, pirmkārt, valsts politikā un valsts pārvaldē, kas būtiski ietekmē uzņēmējdarbības vidi. "Esošie un gaidāmie tiesvedības gadījumi norāda, ka valsts vāji realizē sabiedrībai un valstij būtiskus projektus. Vēl vairāk - valsts nespēj pienācīgi realizēt projektus sabiedrības interesēs, tas ir, vai valsts pārvalde strādā sabiedrības un valsts interesēs, izdarot kaut ko pēc būtības," tā domā Rostovskis.
Pēc viņa domām, tiesvedība sakarā ar pasažieru vilcienu iepirkumu, "skolas.lv" portālu, gudronu dīķu sanācijas projektu ir tam uzkrītošākie piemēri. "Valstij ir svarīgs realizēts iepirkums, parakstīts darbu nodošanas-pieņemšanas akts un tas, ka Eiropas Savienības (ES) fondu nauda ir apgūta. Pēdējais redzamākais piemērs ir tā sauktie gudrona dīķi. Šajā gadījumā jautājums kārtējo reizi ir par valsts - šoreiz par Valsts vides dienesta (VVD) - kompetenci. Projekti un reālā dzīve ir dažādas lietas. Ierēdniecība dzīvo un strādā projektu un atskaišu līmenī, uzņēmēji - tver lietas reāli. Vai to var saukt par kompetenci - apgūt ES naudu un pareizi sagatavot atskaites? Tas vispār nav normāli, ka uzņēmējiem nauda no valsts ir jāpieprasa caur tiesu. Turklāt mani māc šaubas, ka VVD vadība pats būtu gatavs izstrādāt un ieviest nepieciešamās institūcijas reorganizācijas reformas pēc būtības. Uzskatu, ka šis jautājums ir jāskata valdības līmenī," tādu viedokli pauž LTRK prezidents.
Viņš uzskata, ka, lai valsts pārvaldes reformas un atsevišķu institūciju reorganizācija būtu efektīva pēc būtības un ilgtermiņā sniegtu pozitīvu ieguldījumu, ir nepieciešama visa valsts pārvaldes reforma, un tai par pamatu var kalpot LTRK pamatnostādnes, kas publisko iepirkumu jomā paredz radīt priekšnosacījumus efektīvai, atklātai un godīgai sistēmai, kas nodrošina Latvijas tautsaimniecības izrāvienu un patiesi brīvu konkurenci.
Rostovskis uzskata, ka labuma jeb ienākumu pārdales jautājumi un sociālās nevienlīdzības mazināšana kļūs arvien aktuālāka. "Valsts vēršanās pret uzņēmumiem, to publiska un tiesiska sodīšana ir ļoti izdevīga gan politiķiem, gan ierēdniecībai, jo "viņiem taču ir nauda, viņi jau ir tik daudz saņēmuši". Faktiski, ja uzņēmums ir ieguvis valsts pasūtījumu un guvis peļņu, tad sabiedrības skatījumā šis uzņēmums ir vainīgs," uzskata Rostovskis, uzsverot, ka politiskā līmenī nav pamanīta un vispār apspriesta ļoti būtiska problēma, proti, kā vispār Latvijā strādā ierēdniecība - pēc kādiem uzstādījumiem, kādi ir tās mērķi un vai vispār tā strādā vai formāli ieņem amatus.
Rostovskis pauž, ka valsts pārvaldes aparāts ir pašpietiekams, pats uz sevi vērsts, nevis uz jēgpilnu darbu sabiedrības, tostarp nodokļu maksātāju, uzņēmēju interesēs. Viņš uzsver, ka tieši šis ir iemesls, kāpēc valsts tik kūtri ieklausās LTRK un daudz citu nevalstisko organizāciju teiktajā. "Mēs uzskatām, ka valsts pārvalde prasa reformas, un tām par pamatu jābūt LTRK pamatnostādnēm," rezumē LTRK prezidents.
Uz sarakstu
