LTRK: Diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana nevienlīdzību palielinās vēl vairāk
Izsvērtu viedokli par FM piedāvājumu LTRK varēs sniegt pēc tikšanās ar FM, kad kamera un pārējie valdības partneri tiks uzklausīti klātienē, taču LTRK sākotnēja reakcija ir noraidoša.
"Jau iepriekš vairākkārt esam norādījuši, ka neatbalstām diferencēta neapliekamā minimuma ieviešanu. Tam iemesli ir vairāki. Piemēram, piedāvātais risinājums ne tikai nesamazina nevienlīdzību, bet to vēl vairāk palielina, paredzot mazāk nodrošinātiem papildu pienākumu sniegt deklarāciju, pieprasot atmaksu, tādējādi maznodrošinātajiem uzliekot papildu administratīvo slogu," norādīja Endziņš.
Viņa ieskatā, lai mazinātu nevienlīdzību un slodzi uz ēnu ekonomiku, ir jārod iespēja būtiski palielināt neapliekamo minimumu vai arī jāsamazina darbaspēka nodokļa slogs - jāturas pie panāktās vienošanās nākamgad samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Tāpat LTRK vēlas redzēt aprēķinus, lai zinātu, cik šādas FM rosinātās izmaiņas izmaksās un cik reālu ieguvumu gūs valsts. "Mūs baida tas, ka administratīvās izmaksas būs augstākas nekā ieņēmumi budžetā," atzina LTRK vadītājs.
Pilseta24.lv jau vēstīja, ka FM ir izstrādājusi priekšlikumu diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai, paredzot to ieviest pakāpeniski līdz 2020.gadam.
Ceturtdien FM pārstāvji prezentēja priekšlikumu, kas paredz, ka 2016.gadā, tāpat kā līdz šim, tiek piemērots mēneša neapliekamais minimums 75 eiro apmērā. Savukārt 2017.gadā nodokļa maksātāji ar zemākām algām, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) gada ienākumu deklarāciju, varēs saņemt pārmaksāto nodokli. To pārrēķinās, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu.
Partijas "Vienotība" un nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK pārstāvji kopumā atbalsta diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu, savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) savu viedokli plāno formulēt pēc iepazīšanās ar Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumiem.
Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LABAS) pieļauj iespēju diskutēt par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu, bet neredz iespēju atbalstīt FM piedāvājumu tā pašreizējā formā, aģentūrai LETA sacīja LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns.
Lai gan arodbiedrības nav iebildušas, ka neapliekamais minimums ir augstāks mazākām algām, tomēr neapliekamajam minimumam kopumā ir jābūt universālam raksturam. Pirms zemāka neapliekamā minimuma piemērošanas lielākas algas dēļ ir jāņem vērā arī konkrētās personas apgādībā esošo personu skaits. Līdz ar to nebūtu loģiski pieņemt FM piedāvāto variantu, kura gadījumā cilvēkam, kuram ir 1500 eiro bruto ienākumi un apgādībā ir divi bērni un sieva, ienākumi pēc nodokļu nomaksas būtu apmēram 1100 eiro. Tādā gadījumā šī ģimene dzīvotu zem nabadzības robežas, norādīja Baldzēns.
Uz sarakstu
