LKA: Trešdaļa šī gada aktieru kurss saņēmusi darba piedāvājumus
Viņš norādīja, ka arī gados, kad aktieru sagatavošanu savai trupai ir pasūtījis konkrēts teātris, ir daļa absolventu, kuri darba piedāvājumu teātrī nesaņem. Arī šogad daļa jauno aktieru darbu savā profesijā, iespējams, neatradīs, atzina Krilovs. Viņš gan piemetināja arī, ka konkurence nav slikta lieta.
Krilovs stāstīja, ka vairāki jaunie aktieri ir ļoti pieprasīti. Pēc viņa teiktā, notiek arī cīņa par ļoti spējīgiem absolventiem. Teātri mēdzot arī noslēgt līgumu ar jauno aktieri, kurš vēl studē. Pieprasījums tādējādi ir liels - teātri vēlas jaunus talantus.
Pēc Krilova teiktā, teātra vidē Latvijā pašlaik notiek pārmaiņas - teātri bieži meklē aktierus konkrētām lomām, vai piesaista tos projektiem. "Ir pieaudzis neatkarīgu teātru īpatsvars, kuri aktierus piesaista konkrētām lomām un projektiem. Tas it kā nozīmē, ka aktierim nav pastāvīga darba, bet tajā pašā laikā, ja aktieris ir sevi pierādījis, viņu var uzaicināt uz kādu citu projektu vai lomu," stāstīja Krilovs. Viņš skaidroja, ka teātros, kur ir štata aktieri, repertuāru bieži nākas pieskaņot aktieru sastāvam trupā, lai lomas dabūtu visi aktieri. Projektu konkurencē savukārt ir iespējams atlasīt konkrētu aktieri konkrētai lomai.
Kā stāstīja Krilovs, augstākās izglītības uzdevums nav tikai speciālistu sagatavošana, bet arī izglītības statusa būvēšana un izglītotu cilvēku radīšana. Tie, kuri mācījušies aktiera profesiju, var kļūt arī par menedžeriem vai producentiem, jo viņi arī zina aktiera specialitāti. Izglītība ir bijusi noderīga, kaut arī viņi nestrādā savā specialitātē, norādīja LKA pasniedzējs.
Krilovs gan atzina, ka mācību procesam vajadzētu būt mērķtiecīgam, bet akadēmijas pasniedzēji ir tik noslogoti, ka nav laika pārdomāt ilgtermiņa stratēģiju, piemēram, to, kādi aktieri mums būs vajadzīgi pēc četriem gadiem.
Kā ziņots, Latvijas Teātra darbinieku savienības priekšsēdētāja Nacionālā teātra aktrise Daiga Gaismiņa-Šiliņa norādījusi uz aktieru pārprodukciju Latvijā.
Uz sarakstu
