"Liepājas metalurgs" valdībai varētu prasīt teju 60 miljonus latu
Raidījums vēsta, ka rūpnīca prasa, lai valsts atlaiž elektrības rēķinus, piešķir jaunas garantijas, kā arī maksā aizdevumu itāļu bankai uzņēmuma vietā. Cita starpā ir prasība valstij izbeigt kriminālprocesu, ko policija ierosinājusi pēc līdzīpašnieka Kirova Lipmana iesnieguma.
Medijiem jau iepriekš esot ziņojuši, ka uzņēmuma vadībai maksātas milzīgas algas. Saprotot, ka to atklāšana nelabvēlīgi ietekmēs iespējas saņemt palīdzību no valsts, īpašnieki atalgojumu slēpa. Tomēr tagad atklājies, ka 2010.gadā padomes priekšsēdētājam Sergejam Zaharjinam mēnesī maksāti 14 300 lati, viņa vietniekam Aleksejam Zaharjinam 13 300 lati. Valdes loceklis Iļja Segals mēnesī saņēmis 14 300 latus, galvenā ekonomiste Benita Imbovica - 10 000, bet valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjebs un izpilddirektors Leons Ptičkins 6000 latu katrs. 2011. un 2012.gadā šīs algas pakāpeniski ir samazinātas.
Tāpat pastāv aizdomas, ka "Liepājas metalurgs" ir iesaistīts PVN izkrāpšanas shēmās caur Polijas firmām, kurām pārdod gatavos metālizstrādājumus. To, ka uzņēmuma sadarbības partneri tiek turēti aizdomās par krāpniecību, apliecinot Polijas nodokļu administrācija. Piemēram, viens no šiem uzņēmumiem deklarējis, ka nodarbojas nevis ar metāla, bet gan ar apģērbu tirdzniecību.
Aprīlī uzņēmumam jāatdod 4 miljonu lati Itālijas bankai "Unicredit". Uzņēmums esot lūdzis bankai maksājuma atlikšanu, taču itāļi pateikuši nē. Turklāt saskaņā ar līgumu banka jebkurā brīdī var pieprasīt visu 51 miljonu atgriešanu, ja rodas citi parādi. Un tādi piemēri ir. Uzņēmums ir kavējis 22 miljonus latu lielās kredītlīnijas atmaksu "SEB" un "Citadeles bankai". Tā kā itāļu kredītu ir garantējusi Latvijas valsts, ir iespējams 51 miljonu cirtiens budžetā.
Uzņēmumam neveicas sarunas ar "Latvenergo", kuram parādā ir 8 miljonus. No energokoncerna saņemta prasība tos samaksāt līdz 28.martam, pretējā gadījumā pret metalurgu tiesā tikšot iesniegts maksātnespējas pieprasījums.
Vēl jāpieskaita 13 miljonu parāds metāla iepircējam "Stemcor" un dažādas summas vietējiem uzņēmumiem. Kopējie parādi 104 miljoni. Uzņēmuma sagatavotais glābšanas plāns paredz atlikt parādu atdošanu un palielināt valsts garantijas. Rūpnīca no valsts prasa atļauju pagaidām nemaksāt Latvenergo 17 miljonus, palīdzēt samaksāt itāļu bankai UniCredit 11 miljonus, kā arī izsniegt valsts garantijas par vēl 18 miljoniem latu. Uzņēmums arī ierosina aizliegt metāllūžņu izvešanu no valsts, lai tie par lētu cenu nonāktu tikai Liepājā.
Pilsētas informācijas portālu tīkls Pilseta24.lv jau vēstīja, ka Starptautiskā auditorkompānija SIA "Ernst & Young Baltic", veicot padziļinātu finanšu auditu AS "Liepājas Metalurgs", nav konstatējusi tiešas krāpniecības pazīmes
Tomēr auditori savā ziņojumā norāda uz daudzām nepilnībām uzņēmuma darbībā.
Uz sarakstu
