"Lielvārds": valsts institūcijām nav resursu mācību līdzekļu izveidei
Atbildot uz jautājumu, cik reāli ir plašsaziņas līdzekļos izskanējušie izglītības un zinātnes ministra izteikumi, ka valsts varētu pati saviem spēkiem veidot mācību grāmatu saturu, Gribusts norādīja, ka ilggadējā pieredze mācību līdzekļu tirgū viņam ļauj saprast, kuriem politiķu vai viedokļa veidotāju izteikumiem ir reāls segums un kuri ir tikai kā vīzijas, kas nerealizēsies, lai arī domu apmaiņu rosinās.
"Šis jautājums drīzāk uzskatāms par vīziju - ja valsts līdz šim nav varējusi atvēlēt izglītības nozarei pietiekami daudz naudas, nebūtu pamata domāt, ka tai būs līdzekļi, lai radītu nepieciešamos mācību materiālus neatkarīgi no to medija - poligrāfiska vai digitāla," teica Gribusts.
Pēc Gribusta teiktā, ja valsts izglītības politikas veidotāji vēlas turpināt diskusiju par šiem tematiem, piemēram, par to, ka mācību grāmatu saturs būtu jāatdala no privātā izdevēja un valsts varētu pati saviem spēkiem veidot mācību grāmatu saturu, šo paziņojumu autori tiek aicināti savas idejas argumentēt ar skaitļiem un precīziem ieguvumiem.
"Piemēram, ja būtu vēlme šo ideju realizēt 2014.-2015.mācību gadā, idejas autoriem būtu jāņem vērā, ka ir vairāk nekā 20 mācību priekšmeti 12 klasēs, tādējādi līdz 2014.gadam valstij jāizveido saturs vairāk nekā 200 klasēm," situāciju raksturoja Gribusts.
Pēc Gribusta teiktā, vienas klases viena mācību priekšmeta izveidei vajadzēs vismaz četrus piecus cilvēkus - tātad kopā vajadzīga aptuveni 1000 cilvēku komanda. "Viena šāda nodrošinājuma izmaksas būtu vismaz 15 000 latu - tik daudz, cik "Lielvārdam" izmaksāja, piemēram, jaunās bioloģijas grāmatas izveide 8.klasei," norādīja Gribusts.
"Manuprāt, nevienai valsts institūcijai pašlaik nav tādu darbinieku un finansiālo resursu, lai tā pati varētu izveidot un nodrošināt mācību līdzekļus, kuri kvalitatīvai izglītībai ir nepieciešami jau pašlaik," uzsvēra "Lielvārda" valdes priekšsēdētājs.
Uz sarakstu
