LDz koncerns pērn sasniedzis rekordpeļņu - 25,7 miljonus latu
LDz auditētais gada pārskats liecina, ka par 4,8% auguši arī koncerna konsolidētie ieņēmumi, kas pērn bija 334 miljonu latu. LDz pašu kapitāla rentabilitāte pieaugusi līdz 11,8%.
Latvijas budžetā nodokļu veidā LDz koncerns pērn iemaksāja 82,7 miljonus latu, no kuriem 38,4 miljoni latu tika iemaksāti kā sociālais nodoklis.
Šodien notikušajā LDz akcionāru sapulcē tika nolemts jautājumu par pērn gūtās peļņas izlietojumu virzīt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss šodien žurnālistiem sacīja, ka 20013.gada valsts budžetā bija plānots, ka LDz peļņa būs 13 miljoni latu. "Visticamāk, šī summa arī tiks izmaksāta valstij dividendēs, taču atlikušo peļņas daļu 12,7 miljonu latu apmērā Satiksmes ministrija lūgs valdībai atstāt LDz koncerna rīcībā, lai tas varētu līdzfinansēt ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu realizētos projektus," sacīja Matīss.
Satiksmes ministrs norādīja, ka LDz nedrīkst apstāties pie sasniegtā, tāpēc jāveic dzelzceļa mezglu rekonstrukcija, elektrifikācija, jācenšas piesaistīt jauni kravu veidi, jāmeklē jauni transporta koridori.
"Valsts prezidenta vizītes laikā Vidusāzijā šie jaunie virzieni jau tika identificēti un tagad ir jāstrādā pie to attīstīšanas. Šis gads LDz būs sarežģītāks, bet, aktīvi strādājot, uzņēmums spēs sasniegt labus rādītājus," piebilda Matīss.
LDz prezidents Uģis Magonis sacīja, ka pagājušā gada rezultāti ir vairāku gadu mērķtiecīga darba un sekmīgu investīciju projektu rezultāts. "Patlaban jau strādājam ar lielāku intensitāti nekā LDz caurlaides spēja, tāpēc ir jādomā par infrastruktūras modernizāciju. Peļņa nav uzņēmuma pašmērķis, galvenais ir nodrošināt pēc iespējas sekmīgāku tranzīta koridora darbību," sacīja Magonis.
Viņš piebilda, ka pērn peļņa netika plānota tik liela, taču, pateicoties straujam kravu pieaugumam, šāds rezultāts tika sasniegts. "Šogad apjomi nedaudz samazinājušies, bet tas nenozīmē, ka būtu zaudētas kādas kravas, vienkārši samazinājies kopējais pārvadājamo kravu apjoms," sacīja Magonis.
LDz viceprezidents Aivars Strakšas norādīja, ka pērn kravu apjoms pieauga tikai par 2%, līdz ar to ievērojamais peļņas pieaugums nozīmē to, ka uzlabota uzņēmuma darbības efektivitāte. Viņš uzsvēra, ka arī visi LDz meitasuzņēmumi pagājušo gadu beiguši sekmīgi. "Tas nozīmē, ka LDz biznesa modeļa reorganizācija tika veikta sekmīgi un izveidota darboties spējīga sistēma."
Viņš informēja, ka LDz mātesuzņēmuma apgrozījums pērn bijis 162 miljoni latu un tika gūta 17,8 miljonu latu peļņa salīdzinājumā ar 6,1 miljona latu peļņu 2011.gadā.
LDz meitasuzņēmums SIA "LDz Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, pagājušajā gadā strādāja ar 278,2 miljonu latu apgrozījumu un 8,35 miljonu latu peļņu. Savukārt LDz meitasuzņēmums SIA "LDz Ritošā sastāva serviss", kas nodrošina ritošā sastāva remontu un uzturēšanu, pērn strādāja ar 97 miljonu latu apgrozījumu un 1,89 miljonu latu peļņu.
Dzelzceļa infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas meitasuzņēmums SIA "LDz Infrastruktūra" pagājušajā gadā strādāja ar 14,89 miljonu latu apgrozījumu un 912 410 latu peļņu. LDz apsardzes uzņēmums SIA "LDz Apsardze" pērn strādāja ar četru miljonu latu apgrozījumu un guva 12 140 latu peļņu.
LDz meitasuzņēmums AS "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, pērn strādāja ar 778 000 latu apgrozījumu un 1485 latu peļņu. "LDz Cargo" meitasuzņēmums "LDz Cargo loģistika" pērn strādāja ar 10,5 miljonu latu apgrozījumu un 173 344 latu peļņu.
Strakšas skaidroja, ka konsolidētie rādītāji neveido meitasuzņēmumu rādītāju summu, jo konsolidētajos rādītājos neparādās LDz koncerna uzņēmumu savstarpējie darījumi.
LDz koncernā patlaban strādāt aptuveni 12 000 cilvēku un pērn vidējā alga uzņēmumā bija aptuveni 788 lati.
Uz sarakstu
