Lauku attīstībai vēl nepiešķir plānotos 129 miljonus
Valdība vienojās pieņemt zināšanai informatīvo ziņojumu, savukārt ZM pieprasījumus tiks skatīts kontekstā ar nākamā gada un turpmāko gadu budžetiem, kā arī jaunajām politikas iniciatīvām.
Patlaban paredzēts, ka valsts finansējums šīm atbalsta programmām ir 25%, taču ir atļauts piedalīties ar lielāku finansējumu.
Kā norādīts ZM skaidrojumā, nākamajā finanšu periodā Latvija no Eiropas Savienības (ES) budžeta kopējās lauksaimniecības politikas tiešmaksājumos saņems 1,207 miljardus latu, tomēr vēl līdz 2019.gadam - joprojām vismazākos platības maksājumus no ES dalībvalstīm.
Līdz ar to ZM ierosina paredzēt papildu finansējumu Latvijas lauksaimniekiem 129 miljonu latu apmērā no valsts atbalsta, lai samazinātu konkurences kropļojumus ES kopējā tirgū un palielinātu kopējā finansējuma apmēru tiešajam atbalstam un lauku attīstībai.
Tas ļautu izlīdzināt atšķirības starp trīs Baltijas valstu lauksaimniekiem, kompensējot iztrūkumu ES tiešajos maksājumos un aptuveni 39,8 miljonus latu novirzot papildu valsts tiešajiem maksājumiem 2014.gadā. Pārējie 89,2 miljoni nonāktu videi draudzīgos maksājumos saimniecībām ar dabas ierobežojumiem un agrovides maksājumos.
Tikmēr Ministru kabinets šodien uzdeva Zemkopības un Finanšu ministrijai vienoties par laika grafiku, kādā Eiropas Komisijai tiks iesniegta Lauku attīstības programma lēmuma pieņemšanai, kā arī atkārtoti skatīt šo jautājumu kontekstā ar programmai piešķirto finansējumu.
Tikmēr biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja biznesa portālam "Nozare.lv" uzsvēra, ka ir nepieciešams iespējami laicīgi zināt, cik liels būs Latvijas finansējums tiešajiem maksājumiem un lauku attīstībai, jo no tā atkarīgs, kā tiks izstrādātas atbalsta programmas, kas jau līdz jūnija beigām vai jūlija sākumam jāizstrādā iesniegšanai Eiropas Komisijā.
Pēc Dzelzkalējas teiktā, Somija plāno piešķirt finansējumu pat 70% apmērā.
"No tā, cik liels būs Latvijas valsts finansējums, ir atkarīga gan mūsu lauksaimnieku konkurētspēja, gan dažādu programmu īstenošana. Ja finansējums būs nepietiekams, būs jāizlemj, vai neizstrādāt kādu konkrētu atbalsta programmu, piemēram, agrovides atbalstam, vai arī samazināt finansējumu visām programmām," sacīja Dzelzkalēja.
Kā ziņots, pēc 8.februārī ES līderu panāktās vienošanās Latvijas lauksaimniekiem līdz 2020.gadam paredzēts sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.
2014.gadā par vienu hektāru lauksaimnieks saņems 109 eiro, 2015.gadā - 127 eiro, 2016.gadā - 144 eiro, 2017.gadā - 161 eiro, 2018.gadā - 178 eiro, 2019.gadā un 2020.gadā - 196 eiro.
Uz sarakstu
