Latvijas rūpnieki turpina veiksmīgi spītēt eirozonas problēmām
"Protams, rūpniecības un eksporta izaugsmes tempi palēninās, bet mūsu ražotāji turpina uzlabot konkurētspēju, un rezultātā viņu tirgus daļas galvenajās noieta valstīs pieaug," situāciju raksturo Strašuna.
Jūnijā preču eksports bija par 9,6% un imports - par 15% lielāks nekā pirms gada. Eksporta izaugsmi galvenokārt virzīja metālizstrādājumi, mašīnas un iekārtas, ka arī pārtikas produkti. Importa kāpumu - tās pašas produktu grupas un arī minerālprodukti.
Pateicoties konkurētspējas uzlabojumiem, eksports turpinās augt arī gada otrajā pusē, neskatoties uz recesiju eirozonā un lēnāku attīstību Vācijā un Krievijā, prognozē ekonomiste. Rudenī papildu atbalstu preču eksportam sniegs graudu eksports - raža šogad šķiet laba, un Latvijas lauksaimnieki un pārstrādātāji iegūs no graudu cenu palielināšanās pasaulē, piemēram, sausuma dēļ ASV un Krievijā.
"Apjomu ziņā gan prognozējama lēnāka eksporta izaugsme gada otrajā pusē. Mūsu ražotāji saglabā piesardzību un prognozē ražošanas izlaides piebremzēšanos, tomēr viņu noskaņojums ir stabils pretstatā eirozonas ražotājiem," raksturo "Swedbank" vecākā ekonomiste.
Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija rāda, ka metālu un to izstrādājumu eksports jūnijā salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi audzis par 22,8%, mehānismu un ierīču, elektroiekārtu eksports gada griezumā jūnijā audzis par 21,3%, bet lauksaimniecības un pārtikas preču eksports audzis par 31,2%.
Kā ziņots, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes operatīvajiem datiem šā gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn Latvijas eksports audzis par 10,5%, imports - par 16%.
Uz sarakstu
