Latvijas Banka: kredītņēmēji būs ieguvēji no eiro ieviešanas
Latvijas Bankas pārstāve uzsver, ka daudzi iedzīvotāji ir saskārušies ar kredītiem - ņēmuši hipotekāro kredītu mājokļa iegādei, kredītu dzīves apstākļu uzlabošanai, lieto kredītkarti vai strādā uzņēmumā, kas savai attīstībai izmanto no bankām aizņemtos līdzekļus.
Kopumā pagājušā gada rudenī Latvijā mājsaimniecībām un uzņēmumiem bija izsniegts vairāk nekā miljons kredītu 10,1 miljarda latu apmērā, no tiem latos izsniegts 1,3 miljardi un eiro - 8,4 miljardi. Tostarp uzņēmumiem izsniegti gandrīz 50 000 kredītu, mājsaimniecībām mājokļu iegādei - vairāk nekā 130 000, mājsaimniecībām patēriņa preču iegādei - vairāk nekā 215 000 kredītu, bet norēķinu karšu un kontu kredītu skaits pārsniedz 535 000.
Latvijai ieviešot eiro, kredītņēmējiem, kas aizņēmušies latos ar mainīgo procentu likmi, samazināsies ikmēneša kredīta maksājumi. Tradicionāli kredīta procentu likmi veido mainīgā daļa, kas piesaistīta kādam naudas tirgus indeksam, piemēram, RIGIBOR vai EURIBOR, un pievienotā fiksētās procentu likmes daļa. Eiro kredītiem mainīgā procentu likmes daļa ilgtermiņā ir zemāka nekā latu kredītiem.
Pēc Latvijas iestāšanās eirozonā visiem kredītiem ar mainīgo procentu likmi, kas piesaistīta RIGIBOR indeksam, ierasti augstākais RIGIBOR indekss tiks automātiski aizstāts ar zemāko EURIBOR. Turklāt eiro ieviešanas likums aizliedz aizdevējam naudas tirgus indeksa nomaiņas gadījumā palielināt latu naudas tirgus indeksam pievienoto procentu likmi vai pasliktināt citus aizņēmuma nosacījumus, atzīmē Latvijas Bankas ekonomiste.
"Tādējādi, Latvijai iestājoties eirozonā, tie kredītņēmēji, kas aizņēmušies latos ar mainīgo procentu likmi, baudīs kredītu procentu likmes samazinājumu. Zemāka kredīta procentu likme savukārt nozīmē mazākus kredīta ikmēneša maksājumus," skaidro Mičūne.
Tiesa, bankas RIGIBOR indeksa nomaiņu neveiks uzreiz brīdī, kad Latvija pievienosies eirozonai, bet gan pakāpeniski, ievērojot katra kredītņēmēja ierasto kredīta procentu likmes pārskatīšanas grafiku.
Kā piemēru Mičūne min tipisku Latvijas kredītņēmēju, kas no bankas uz 20 gadiem aizņēmies 30 000 latu ar procentu likmi, kuras fiksētā daļa ir 3%, bet mainīgā daļa piesaistīta trīs mēnešu RIGIBOR indeksam. Ja Latvija šogad jau būtu eirozonā, šim kredītņēmējam banka janvārī, pārskatot kredītu procentu likmi, trīs mēnešu RIGIBOR naudas tirgus indeksu automātiski nomainītu ar trīs mēnešu EURIBOR. Ietaupījums būtu četri lati mēnesī. Gada laikā šķietami niecīgais mēneša ietaupījums būtu mērāms jau desmitos latu, bet visa kredīta termiņa garumā - pārsniegtu 1000 latu.
Viņa aicina ņemt vērā, ka patlaban tirgus dalībnieki rēķinās - jau nākamgad Latvija būs eirozonas dalībnieks, tādēļ RIGIBOR indeksi ir pietuvojušies EURIBOR indeksiem un aprēķinātais ikmēneša ieguvums ir neliels. Ilgākā laika posmā RIGIBOR un EURIBOR indeksu starpība ir bijusi ievērojama.
"Tas nozīmē, ka gadījumā, ja rastos sarežģījumi un Latvija kaut kādu apstākļu dēļ nespētu, kā plānots, iestāties eirozonā jau nākamgad, patlaban zemais trīs mēnešu RIGIBOR indekss, visticamāk, pieaugtu. Ņemot vērā vidējo trīs mēnešu EURIBOR un RIGIBOR starpību kopš 1999.gada 1.janvāra, tas varētu sasniegt 2,82%. Šajā gadījumā apskatītā tipiskā kredītņēmēja ikmēneša maksājums veidotu 212 latus - mēnesī par 42 latiem vairāk nekā gadījumā, ja tiktu ieviests eiro," skaidro Mičūne.
Pēc eiro ieviešanas kredītņēmēji, kas aizņēmušies latos ar mainīgo procentu likmi, ne tikai ietaupīs uz zemāku ikmēneša kredītu maksājumu rēķina, bet arī varēs justies drošāk par to, ka ikmēneša kredītu maksājumu apmērs saglabāsies salīdzinoši stabils, prognozē centrālās bankas pārstāve. Arī EURIBOR indeksi mēdz svārstīties, taču to svārstības vēsturiski ir bijušas krietni mazākas nekā RIGIBOR indeksiem.
"Latu likmes tautsaimniecības satricinājumu brīžos uzkāpj debesīs, krasi palielinot latu kredītņēmēja ikmēneša kredīta maksājumu. Šādos kritiskos brīžos latu kredītņēmēja ikmēneša maksājums var pieaugt pat trīs četras reizes," apgalvo Mičūne.
Piemēram, 2007.gada februārī, izplatoties baumām par iespējamo lata vērtības samazināšanos, trīs mēnešu RIGIBOR naudas tirgus indeksi nedēļas laikā pieauga no 4,9% līdz 9%. Maksimālo vērtību RIGIBOR indekss sasniedza 2009.gada vasarā, kad nebija skaidrs, vai valdība spēs samazināt budžeta izdevumus un palielināt ieņēmumus, un daudzi starptautiski atzīti ekonomisti piesauca iespējamo lata vērtības kritumu.
"Ja iepriekš apskatītajam tipiskajam latu kredītņēmējam kredīta procentu likmes pārskatīšanas datums iekristu 2009.gada 26.jūnijā, kad trīs mēnešu RIGIBOR indekss sasniedza maksimāli augsto 29,8% atzīmi, 174 latu ikmēneša kredīta maksājums pāraugtu 821 lata maksājumā," skaidro ekonomiste.
Tajā pašā laikā EURIBOR indeksi kopš eiro ieviešanas 1999.gadā ir bijuši zemi un salīdzinoši stabili. Pat Eiropas un visam pasaules finanšu tirgum kritiskos brīžos EURIBOR indeksi pakāpās tikai nedaudz. Piemēram, 2008.gada rudenī pēc bēdīgi slavenā "Lehman&Brother's" maksātnespējas, kad visas pasaulē lielākās bankas, plašumā izvēršoties savstarpējai neuzticībai, izvairījās no aizdošanas viena otrai, EURIBOR trīs mēnešu indeksa svārstību intervāls bija 0,4-0,5 procentpunkti.
Mičūne piebilst, ka no pievienošanās eirozonai ieguvēji būs arī eiro kredītu ņēmēji, jo vairāk nevajadzēs uztraukties par valūtas svārstību risku - ienākumi tiks gūti tādā pašā valūtā, kādā veicami ikmēneša kredīta maksājumi. Tāpat eiro kredītņēmējiem vairs nevajadzēs konvertēt ikmēneša maksājumam nepieciešamo naudas summu no latiem uz eiro, tādējādi tiks ietaupīts uz konvertācijas rēķina.
"Tātad - kredītņēmēji no eiro ieviešanas būs ieguvēji. Bet pārējie? Mēs visi, paši to neapzinoties, esam saistīti ar neredzamām ekonomiskās sadarbības saitēm. Ja, Latvijai ieviešot eiro, iegūs kredītņēmēji, iegūs arī citas ekonomiski aktīvās sabiedrības grupas. Kredītņēmēji ietaupīto varēs tērēt, pērkot vairāk produktu un pakalpojumu. Ja kredītņēmējiem būs vieglāk veikt ikmēneša maksājumus un tie būs vieglāk prognozējami, arī bankām samazināsies risks, ka kredīta maksājumi netiks veikti laicīgi vai netiks atmaksāti vispār," stāsta Latvijas Bankas pārstāve.
"Rezumējot - no eiro ieviešanas tūlītēji un taustāmi labumi būs kredītņēmējiem, bet vidējā termiņā ieguvēji būs arī gandrīz visi pārējie, izņemot varbūt valūtas mijējus," situāciju raksturo Mičūne.
Kā ziņots, Latvijas valdība izvirzījusi mērķi ieviest eiro no 2014.gada.
Uz sarakstu
