Latvijā vairākkārt audzis piesaistīto ārvalstu investīciju projektu skaits
Pērn Latvijā īstenoti 29 ārvalstu investīciju projekti. Salīdzinājumam - 2012.gadā tika īstenoti septiņi, 2011.gadā - 14, 2010.gadā - astoņi, 2009.gadā - desmit investīciju projekti. Iepriekšējo reizi salīdzinoši daudz - 24 - investīciju projekti Latvijā tika veikti 2008.gadā.
No Latvijā pagājušajā gadā īstenotajiem investīciju projektiem visvairāk - 15 - bija ražošanā, septiņi - tirdzniecības un mārketinga jomā, četri - pētniecības un attīstības jomā.
No nozarēm visvairāk investīciju projektu - seši - tika īstenoti pārtikas nozarē, un šie projekti radījuši 270 darba vietas. Pieci investīciju projekti ir programmatūras jomā.
Kopumā investīciju projekti pērn Latvijā radījuši 1614 darba vietas. Lielākais no pagājušā gada investīciju projektiem radīja 600 darba vietas, vēl seši projekti radīja vairāk nekā 100 darba vietas. Salīdzinājumam - 2012.gadā visi investīciju projekti kopumā Latvijā radīja 290 darba vietas.
Vērtējot investīciju izcelsmi, visvairāk projektu - sešus - pērn īstenoja Zviedrijas investori. Trīs projektus īstenoja Norvēģijas investori, trīs - Krievijas, trīs - Vācijas investori. Gan Austrijas, gan Lielbritānijas investori īstenoja divus investīciju projektus, bet pa vienam - Nīderlandes, Igaunijas, Dānijas un Somijas investori, vēl sešus projektus īstenoja investori no citām valstīm.
EY partneris Guntars Krols vērtē, ka Latvijas pagājušā gada rādītāji investīciju projektu piesaistes ziņā ir ļoti pozitīvi. Vērtējot projektu skaitu vēsturiski, pērn ir bijis diezgan būtisks lēciens, kas varētu būt vairāku gadu darba rezultāts gan investīciju piesaistē, gan vides sakārtošanā. Latvijas rādītāji ir salīdzinoši labi Austrumeiropas kontekstā, jo pagājušajā gadā Rietumeiropas valstīs gan investīciju projektu skaita, gan radīto darba vietu daudzuma kāpums bijis straujāks nekā Austrumeiropā. Arī salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju pērn Latvijā straujāk audzis investīciju projektu un jauno darbavietu skaits.
Pozitīvajai tendencei Latvijā varētu būt vairāki skaidrojumi, sarunā ar aģentūru LETA sacīja Krols. Gan dažādu reformu rezultātā, gan paredzamās eiro ieviešanas rezultātā auga Latvijas investīciju vides pievilcība, zināma loma ir arī valsts institūciju darbībai, rezultātus devušas pūles piesaistīt konkrētus investorus.
Daļa no Krievijas investīcijām Latvijā varētu būt saistīta ar kapitāla "bēgšanu" no Krievijas, daļai šīs naudas "nosēžoties" Latvijā un Baltijā. "Skaidrs, ka kaut kāds procents no kapitāla, kas aizplūst no Krievijas, "nosēžas" arī Latvijā un Baltijā. 2013.gadā daļa no investīcijām Latvijā ir šādas," sacīja Krols. Viņa vērtējumā, kapitāla aizplūšana ir priekšvēstnesis dažādiem sarežģījumiem. "Jau labu laiku iepriekš bija redzama tendence, ka Krievijas kapitāls "nāk" Latvijas virzienā," sacīja eksperts, piebilstot, ka ne jau visās nozarēs Krievijas kapitāls ir laipni aicināts Latvijā.
Pozitīvie skaitļi atspoguļo arī Latvijā pārvarēto ekonomisko krīzi. Latvijai tiek prognozēta straujākā izaugsme eirozonā, atzīmēja Krols. Vienlaikus viņš atzina, ka šis kritērijs vairāk ir svarīgs tiem investoriem, kas pēta vietējo noieta tirgu precēm un pakalpojumiem un kurus interesē patērētāju tirgus straujāka izaugsme.
Tomēr EY partneris norādīja, ka Latviju vairāk interesētu investīcijas, kuras vērstas uz eksportējošiem uzņēmumiem, kuri varētu straujāk attīstīties un eksportēt savus produktus vai pakalpojumus uz citām valstīm. Mērķim būtu jābūt valstij piesaistīt tādus investorus, kuri Latvijā izvietotu savu ražotni vai centrus plašāka ģeogrāfiskā reģiona nosegšanai. No pērn Latvijā īstenotajiem investīciju projektiem programmatūras nozares projekti ir tādi, kas paredzēti plašākam tirgum. Arī investīciju projekti autoražošanas sektora komponenšu ražošanā un komplektēšanā paredzēti tirgum ārpus Latvijas.
Viens no faktoriem, kas Latvijā pērn ļāva augt investīciju projektu skaitam un radīto darbavietu skaitam, ir uzņēmumu pārpirkšana - pērn darījumu aktivitāte auga, bija daži uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumi, atzina EY partneris.
Raksturojot investīciju tendences Eiropā, Krols atzīmēja, ka Eiropa pēdējos desmit gados ir zaudējusi investīcijām pievilcīgākā reģiona statusu. Ja 2003.gadā Eiropa bija galamērķis aptuveni 50% pārrobežu investīciju, tagad lielākā investīciju daļa dodas uz jaunattīstības tirgiem un Eiropu vairs nesasniedz tik liels investīciju īpatsvars, rāda EY pētījumi. Investorus interesē tādi faktori kā izmaksu līmenis, nodokļu sistēma, infrastruktūras esamība vai neesamība, investori raugās uz valstīm, kurās šie faktori kļūst pievilcīgāki straujāk nekā citās. Daļai investoru var būt pievilcīgāki jaunattīstības tirgi, kur ir liels patērētāju loks konkrētai precei vai pakalpojumam.
Eiropā būtisks faktors, kāpēc veikt investīcijas un izvietot savu ražošanu, ir pieejamais zinātniski pētnieciskais resurss un iestrādes šajā jomā. Latvijā šī resursa daļa ir izsmelta, turklāt šādas investīcijas nevar viena gada laikā attīstīt līdz vajadzīgam rezultātam, tam vajadzīgi gadi, pat gadu desmiti, raksturoja Krols. Viņa ieskatā, pašlaik Latvijā investīcijas no valsts puses ir pārāk nebūtiskas, lai varētu teikt, ka Latvijā pēc pieciem vai desmit gadiem būs, piemēram, spēcīgs globāli konkurētspējīgs farmaceitiskais vai informācijas tehnoloģiju sektors.
Latvijā problemātisks jautājums ir arī tas, ka spoži prāti izvēlējušies pamest Latviju un turpināt karjeru pasaulē. Šī tendence vēl vairāk saasina jautājumu, uz kā pamata Latvijā var rasties izgudrojumi, iestrādes, jauni uzņēmumi. Aicinot atgriezties Latvijā aizbraucējus, jādomā ne tikai par mazkvalificēta darba darītājiem, bet arī par pieredzējušiem zinātniekiem, speciālistiem, uzņēmējiem, kas ārvalstīs ieguvuši pieredzi un varētu investēt uzkrāto kapitālu, īstenot jaunas idejas Latvijā, atzina eksperts. Investoru ieskatā vadošais spēks investīciju piesaistē ir pētniecības un attīstības potenciāls valstī.
EY pētījuma "European Attractivness Survey 2014" veicēji apkopojuši informāciju, balstoties uz publisko avotu informāciju par jaunu uzņēmumu izveidošanu vai pārcelšanu no citām valstīm, kā arī valstu investīciju aģentūru apkopotos datus.
No kopumā 43 "European Attractivness Survey 2014" iekļautajām valstīm Latvija pērn ierindojās 26 vietā.
Uz sarakstu
